RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Lietuvas ministrs aicina Ziemeļu grupas valstis stiprināt kolektīvo aizsardzību

LETA/BNS
Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis | Foto: BNS foto/LETA

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis otrdien, runājot Helsinkos notiekošajā Ziemeļu grupas aizsardzības ministru apspriedē, aicinājis reģiona valstis stiprināt kolektīvo aizsardzību.

Viņš atzinis, ka Baltijas valstīs un Polijā izvietotie NATO starptautiskie bataljoni ir labs savaldīšanas līdzeklis, kas būtībā nostiprinājis drošību pie alianses austrumu robežām.

«Tomēr laikā, kad Krievija aizvien agresīvāk demonstrē savus konvencionālos spēkus, mums ir jānostiprina kolektīvās aizsardzības potenciāls, konkrēti, jāveido reģionālā pretgaisa aizsardzība, jāpastiprina jūras aizsardzības elementi un jāatrisina loģistiskie izaicinājumi attiecībā uz drīzu papildspēku ierašanos reģionā,» Lietuvas Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā citēts Karoblis.

Ziemeļu grupas apspriedē Helsinkos līdz ar tradicionālajiem dalībniekiem - Vācijas, Lielbritānijas, Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Somijas, Zviedrijas un Islandes aizsardzības ministriem - šai reizē piedalās arī viņu ASV kolēģis Džeimss Matiss.

Viņš uzsvēris, ka ASV cenšas palīdzēt tiem, kuri arī paši rūpējas par savu drošību, bet būtisks kolektīvās aizsardzības nosacījums ir vienmērīga šīs nastas sadalīšana starp partnervalstīm.

«Ir skaidri jādefinē, kādu spēku mums trūkst, lai atvairītu iespējamos apdraudējumus. Mans mērķis ir strādāt kopā ar partnervalstīm un papildināt mūsu aizsardzību ar trūkstošajiem spēkiem,» Lietuvas Aizsardzības ministrijas paziņojumā citēts Matiss.

Arī Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, pirmdien Helsinkos runājot Baltijas valstu un Ziemeļvalstu aizsardzības ministru apspriedē, uzsvēra, ka Krievijas spēku aktivitāšu izraisītā spriedze drošības situācijā liek visām Baltijas jūras reģiona valstīm veidot ciešāku sadarbību aizsardzībā.

Viņš norādīja, ka daudz intensīvāka kļūst arī sadarbība starp Eiropas Savienību (ES) un NATO, ko dalībvalstis uztver ļoti nopietni.

«Nepieciešamība palielināt aizsardzības izdevumus visās Baltijas jūras valstīs, tāpat kā ES un NATO dalībvalstīs, kļuvusi par acīmredzamu prioritāti,» sacīja Luiks.

Runājot par to, ko Igaunija kā pašreizējā ES prezidētājvalsts darījusi Eiropas aizsardzības sadarbības stiprināšanā, viņš norādīja, ka ES faktiski pirmo reizi veltījusi resursus un uzmanību aizsardzības spēju stiprināšanai un aizsardzības sadarbībai dalībvalstu starpā.

Pēc Igaunijas ministra teiktā, ES Pastāvīgā strukturētā sadarbība (Permanent Structured Cooperation - PESCO) papildinās NATO darbības visas Eiropas drošības stiprināšanā.

Lielbritānija ASV Drošība ES Vācija Krievija Norvēģija Lietuva Polija Igaunija NATO
0 Komentāri