Madrides no amata atstādinātais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons otrdien kritizēja Eiropas Savienību (ES) par tās atbalstu Spānijas premjerministra Marjano Rahoja rīkotajam apvērsumam, atņemot varu Katalonijas līderiem.
Katalonijas krīze: Pudždemons kritizē ES par atbalstu Spānijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Vai jūs akceptēsiet Katalonijas referenduma rezultātu, vai arī jūs turpināsiet palīdzēt Rahojam viņa apvērsumā?» Katalonijas mēru sanāksmē Briselē, vēršoties pie Eiropas Parlamenta un Eiropadomes prezidentiem Antonio Tajāni un Žana Kloda Junkera, sacīja līdzšinējais Katalonijas premjers.
Pudždemons un četri viņa valdības bijušie ministri bija goda viesi sanāksmē, kurā piedalījās aptuveni 200 Katalonijas neatkarību atbalstošie mēri.
Katalonija ir «vienīgā teritorija Eiropā, kur pastāv demokrātiska anomālija», kad ievēlētam reģiona parlamentam ir aizliegts īstenot savas pilnvaras, sacīja Katalonijas līdzšinējais premjers.
«Junker un Tajāni! Vai tā ir Eiropa, kādu jūs vēlaties veidot ar valsti, kas liek līderus cietumā?» vaicāja Pudždemons.
Eiropas vērtības vislabāk aizsargāja «tie, kas aizsargāja balsošanas urnas» 1.oktobrī notikušajā Katalonijas neatkarības referendumā.
Pudždemons pateicās Katalonijas mēriem, kā arī «mūsu draugiem flāmu partijā «Jaunā flāmu alianse», kas šodien ir ar mums».
Pudždemonam un viņa ministriem jaunnedēļ jāierodas Beļģijas tiesā, kur tiks izskatīta Spānijas prasība par viņu izdošanu.
Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
Pudždemons un vairāki viņa ministri pēc tam devās uz Briseli.
Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varasiestādes centās nepieļaut tā norisi. Referendumā piedalījās 43% balsstiesīgo un no viņiem 90% atbalstīja reģiona atdalīšanos no Spānijas. Absolūtais vairākums neatkarības pretinieku referendumu boikotēja.