Nāvējoša nolaidība un likumu neievērošana: traģiskākās ēku sabrukšanas pasaulē

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Nolaidība, korupcija, likumu neievērošana un alkatība - šie ir galvenie iemesli traģiskākajiem ēku sabrukšanas gadījumiem pasaulē, kuros bojā gājuši simtiem cilvēku. Zolitūdes traģēdijas ceturtajā gadadienā apkopojam dažus no skaļākajiem ēku sabrukšanas gadījumiem pasaules vēsturē.

Foto: Publicitātes

Katovices Starptautiskā gadatirgus jumta iebrukšana Polijā. 2006. gads

2006.gada 28.janvārī Katovicē iebruka izstāžu zāles jumta centrālā daļa - domājams, nevarot izturēt uz tā esošā sniega svaru. Traģēdijā dzīvību zaudēja 65 cilvēki, bet ievainoti tika vēl apmēram 170, padarot to par lielāko tāda veida katastrofu Polijā.

Tiesā noskaidrojās, ka ēka atšķīrās no apstiprinātajiem arhitektūras projektiem, domājams, lai samazinātu izmaksas. Šā gada septembrī ēkas arhitekts zaudēja apelācijas instancē un viņam tika piespriests deviņu gadu cietumsods. Spriedumā secināts, ka katastrofas iemesli bija arhitekta «nolaidība, nevērība un likumu neievērošana». Tikmēr diviem valdes locekļiem piespriestie sodi tika samazināti, bet tehniskajam direktoram un diviem būvniecības ekspertiem tika piespriesti cietumsodi līdz diviem gadiem.

Foto: AP/Scanpix

Apģērbu rūpnīcas «Rana Plaza» sabrukšana Bangladešā. 2013. gads

2013.gada 24.aprīlī Bangladešā notika vēl nepieredzēta mēroga traģēdija - sabruka daudzstāvu ēka, nogalinot 1134 cilvēkus. No ēkas, kurā atradās apģērbu rūpnīca «Rana Plaza» un vairāki citi apģērbu ražošanas uzņēmumi, dzīvi tika evakuēti vēl 2500 cilvēki. Bangladeša ir otrā lielākā apģērbu eksportētājvalsts pasaulē, un katastrofa raisīja asas diskusijas par ātro un lēto modi, kas top, cilvēkiem strādājot nedrošās ēkās un saņemot niecīgu atalgojumu.

2016.gadā 38 cilvēkiem tika izvirzītas apsūdzības saistībā ar ēkas sabrukšanu. Ēkas īpašnieks Sohels Rana šogad tika notiesāts, taču pavisam citā lietā - divu būvju, tai skaitā sabrukušās «Rana Plaza», finansēšanā ar nezināmas izcelsmes naudu. Korupcijā notiesātajam Ranam izvirzītas apsūdzības arī par «Rana Plaza» darbinieku nāvi un būvniecības likumu neievērošanu, taču tiesāšanās vēl nav noslēgusies.

Foto: AP/ScanPix

«Sampoong» universālveikala sabrukšana Dienvidkorejā. 1995. gads

1995.gada 29.jūnijā Seulā sabruka lepnais «Sampoong» universālveikals, nogalinot 502 cilvēkus. Tā bija lielākā tāda veida katastrofa līdz pat «Rana Plaza» sabrukšanai 18 gadus vēlāk. «Sampoong» būvniecība sākās 1987.gadā, kad Dienvidkoreja kļuva par demokrātisku valsti, un sākotnēji bija paredzēts, ka tā būs četrstāvu dzīvojamā ēka. Kad tika nolemts to pārveidot par veikalu, tika veiktas vairākas izmaiņas - izņemtas atbalstošās kolonnas, ierīkoti lifti un piebūvētajā papildu stāvā izveidoti restorāni.

Īpašnieku un būvnieku nolaidības un bezatbildības dēļ ēka sabruka nepilnus sešus gadus pēc tam, kad tika atklāta. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ēkas konstrukcijā bijuši nopietni trūkumi, taču pēdējais piliens bijusi gaisa kondicionēšanas iekārtu neuzmanīga pārvietošana pa ēkas jumtu, kuras rezultātā radās plaisas, kas vēlāk palika arvien dziļākas. Ēkas īpašnieks Lī Džūns saniknoja dienvidkorejiešus, nopratināšanā sūdzoties, ka katastrofa «ne vien nodarīja ļaunumu maniem klientiem, bet arī radīja lielus finansiālus zaudējumus manam uzņēmumam». Viņam piesprieda desmit gadu cietumsodu, kas vēlāk tika samazināts līdz septiņiem ar pusi gadiem. 2003. gadā, dažas dienas pēc iznākšanas no cietuma, Lī nomira no sirdslēkmes.

Cietumsodu saņēma arī Lī dēls, būvuzraugs un vairāki ierēdņi. Kompensācijās nācās izmaksāt apmēram 300 miljonus dolāru, kas izputināja Lī ģimeni.

Dzīvojamās ēkas sabrukšana Mumbajā, Indijā. 2013. gads

2013. gada 27. septembrī Mumbajā sabruka piecstāvu dzīvojamā ēka un bojā gāja 61 cilvēks, bet vēl vairāk nekā 30 tika ievainoti. Vainīgais drīz vien tika noskaidrots - tas bija kāds interjera dizainers, kurš nesaskaņoti bija licis nojaukt nesošo sienu un sijas. Dekoratoru kompānijas «Mamamiya Decorators» vadītājam Ašokam Kumaram Mehtam tika izvirzīta apsūdzība par netīšu nogalināšanu, bet septiņi ierēdņi tika sodīti par situācijas pieļaušanu.

Tā bija valdībai piederoša ēka, kurā dzīvoja pašvaldības darbinieki ar ģimenēm. Mehtas uzņēmums atradās ēkas pirmajā stāvā. Pirms katastrofas iedzīvotāji tika brīdināti divas reizes, lūdzot viņiem evakuēties, taču daļa ēkā dzīvojošo to neizdarīja - Mumbajā joprojām pieprasījums pēc mājokļiem ir ievērojami lielāks nekā piedāvājums, tāpēc cilvēki savas dzīvesvietas pamet nelabprāt.

Foto: Publicitātes

Viesnīcas «Royal Plaza Hotel» sabrukšana Taizemē. 1993. gads

2013.gada 13.augustā Taizemē neticami straujā tempā - dažās sekundēs - sabruka sešus stāvus augstā viesnīca «Royal Hotel Plaza», laupot 137 cilvēku dzīvības un ievainojot vēl vairāk nekā 200. Vēlāk izmeklēšanā tika noskaidrots, ka katastrofu izraisīja patvaļīga papildu stāvu piebūvēšana - sākotnējais projekts paredzēja, ka ēkai būs trīs stāvi. Ēka pēc papildu stāvu uzbūvēšanas noturējās trīs gadus, un joprojām nav skaidrs, kas bija pēdējais piliens, jo tolaik netika fiksētas ne zemestrīces, ne arī jauni ēkas ekspluatācijas pārkāpumi.

Tiesas priekšā stājās 15 cilvēki - viesnīcas īpašnieks un vadība, būvnieki un ierēdņi. Desmit gadus pēc traģēdijas notiesāts tika ēkas būvnieks, kuram piesprieda 37 gadu cietumsodu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu