RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Nīderlandes konsultatīvā padome: NATO nav gatava aizstāvēt savas dalībvalstis

TVNET/LETA
Foto: AP/ScanPix

NATO nav gatava aizstāvēt savas dalībvalstis pret agresiju, valdot bažām par alianses vienotību laikā, kad ASV prezidents ir Donalds Tramps, un tas varētu ļaut Krievijai izmantot NATO vājās vietas, piektdien brīdināja neatkarīgā Nīderlandes Konsultatīvā starptautisko lietu padome (AIV), kas konsultē valsts valdību cilvēktiesību, miera un drošības jautājumos.

«Kļūst apšaubāmi, vai NATO rīkosies atbildīgi un vienprātīgi, kad tas būs jādara. Pastāv iekšēja šķelšanās pieaugošā skaitā jautājumu,» paziņoja AIV priekšsēdētājs Joriss Vorhūve.

«Neskaidrību par Savienoto Valstu politisko vadību prezidenta Trampa valdīšanas laikā pavada bažas par alianses vienotību,» viņš uzvēra.

AIV brīdinājums pausts piektdien publiskotā ziņojumā ar nosaukumu «NATO nākotne un Eiropas drošība».

«NATO nav pietiekami sagatavota savam galvenajam uzdevumam - dalībvalstu aizsardzībai pret agresiju ar ticamas atturēšanas un kolektīvās aizsardzības palīdzību,» paziņoja AIV, kas konsultē Nīderlandes Ārlietu ministriju un valdību.

Ziņojumā NATO aicināta stiprināt iekšējo vienotību un strādāt, lai uzlabotu transatlantiskās attiecības, jo «Savienotās Valstis joprojām ir nepieciešamas Eiropas drošībai».

Kopš alianses dibināšanas 1949.gadā ASV ir bijušas tās «politiskais un militārais mugurkauls», bet kopš Trampa stāšanās amatā šā gada janvārī pieredzēts amerikāņu «vadības trūkums».

Eiropas drošību apdraud «Krievijas destabilizējošā rīcība», kā arī Tuvos Austrumus pārņēmusī nestabilitāte, secināts ziņojumā.

Tādi reģioni kā Baltijas valstis šobrīd nav labi aizsargāti, un Krievija var censties izmantot šo ievainojamību, brīdināts ziņojumā.

Tajā rekomendēts «ievērojami pastiprināt» alianses austrumu flanga valstīs dislocētās vienības, turklāt NATO vajadzētu apsvērt iespēju tajās rotācijas kārtībā dislocēt kaut kāda veida brigādi.

Ziņojumā arī aicināts atvieglot birokrātiskos šķēršļus, lai militārajām vienībām un aprīkojumam vajadzības gadījumā būtu vieglāk šķērsot robežas, šim nolūkam izveidojot «militāro Šengenu».

Jau vēstīts, ka NATO aizsardzības ministri trešdien atbalstīja ierosinājumu izveidot divas jaunas komandvadības struktūras, no kurām viena atbildēs par jūras ceļu drošību karavīru un militārās tehnikas pārvadāšanai starp Ziemeļameriku un Eiropu, bet otra koordinēs militāro spēku pārvietošanu Eiropas iekšienē.

Bažas par NATO austrumu flanga dalībvalstu drošību pieaugušas kopš Krievija 2014.gadā anektēja Krimu.

Baltijas valstīs un Polijā pašreiz dislocēti aptuveni 4000 karavīru no dažādām alianses valstīm.

ASV Drošība Krievija Donalds Tramps NATO
0 Komentāri