Libānas līdzšinējais premjerministrs Saads Hariri, kura atkāpšanās no amata izraisījusi šoku visā reģionā, svētdien paziņoja, ka Saūda Arābijā atrodas brīvībā un «ļoti drīz» atgriezīsies Libānā.
Negaidīti demisionējušais Libānas premjers noraida baumas par apcietinājumu Saūda Arābijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Intervijā Rijādā paša partijas telekanālam «Future TV» Hariri noliedza runas, ka Saūda Arābijā, no kurienes viņš paziņoja par demisiju, viņš atrastos «de facto» mājas arestā.
«Es šeit esmu brīvs. Ja es gribētu ceļot rīt, es to darītu,» skaidroja politiķis.
«Es atgriezīšos Libānā ļoti drīz,» sacīja Hariri, piebilstot, ka ieradīsies Beirūtā «divu trīs dienu laikā».
Libānas prezidents Mišels Auns vēl oficiāli nav pieņēmis Hariri atkāpšanos un ir norādījis, ka premjera pārvietošanās brīvība Saūda Arābijā ir ierobežota.
Prezidents sestdien lūdza Saūda Arābiju viest skaidrību par iemesliem, kāpēc Hariri, kurš pirms nedēļas negaidīti paziņoja par savu demisiju, nav atgriezies dzimtenē.
Hariri 4.novembrī no Saūda Arābijas televīzijā pārraidītā paziņojumā pavēstīja par demisiju, satricinot Libānas politisko vidi.
Hariri kopš tā brīža nav atgriezies Libānā, raisot baumas, ka viņš Saūda Arābijā tiek turēts pret savu gribu.
Tādēļ Auns sestdien aicināja Saūda Arābiju «skaidrot iemeslus, kas premjerministram Hariri nav ļāvuši atgriezties Libānā».
Paziņojot par atkāpšanos no amata, Hariri sacīja, ka jūt apdraudējumu savai dzīvībai un nosodīja Irānu un tās atbalstīto Libānas šiītu grupējumu «Hizbollah» par nesaskaņu sēšanu arābu pasaulē.
Hariri, kurš ir sunnīts, premjera amatā stājās pagājušā gada nogalē, vadot nacionālās vienotības valdību, kurā darbojas arī «Hizbollah» bloka pārstāvji. Viņa valdībai lielā mērā izdevies pasargāt savu valsti no Sīrijas pilsoņkara ietekmes.
Saūda Arābija un Irāna Sīrijas un Jemenas konfliktos, kā arī Libānas politiskajā dzīvē atbalsta pretējās puses.
Saskaņā ar Libānas varas dalīšanas sistēmu prezidenta amats ierasti tiek kristiešiem, premjerministra amatu ieņem sunnītu musulmaņu pārstāvis, bet parlamenta spīkers ir šiīts. Ja tiktu izveidota jauna valdība, kas nosvērtos vairāk uz «Hizbollah» pusi, Libānai tas varētu nozīmēt lielākas starptautiskas izolācijas un iespējamu ASV sankciju risku.