Vairāk nekā puse spāņu vēlas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanu, liecina pirmdien publiskotās sabiedriskās domas aptaujas dati. Savukārt atbalsts mazākuma valdībai valstī, kuru Katalonijas neatkarības centienu dēļ pārņēmusi pēdējo desmitgažu lielākā politiskā krīze, sarucis.
Centriski labējās Tautas partijas (PP) vadītās mazākuma valdības pilnvaru termiņš beigsies 2020.gadā, tomēr 55% pilsoņu vēlas parlamenta vēlēšanu sarīkošanu agrāk.
Aptaujā oktobrī šādu viedokli pauda 49% respondentu.
Aptauju pēc laikraksta «El Pais» pasūtījuma no 6. līdz 8.novembrim veicis pētījumu centrs «Metroscopia».
PP 2016.gada oktobra vēlēšanās saņēma visvairāk balsu, tomēr nespēja nodrošināt vairākumu parlamentā.
PP vājās pozīcijas parlamentā nozīmē arī to, ka valdībai ir grūtības panākt iecerēto likumu pieņemšanu, arī par 2018.gada budžetu.
Ja jūlijā par PP bija gatavi balsot 26,9% spāņu, tad novembrī - 26,1%.
Par Spānijas vienotības atbalstītāju partiju «Ciudadanos» («Pilsoņi») jūlijā bija gatavi balsot 18,5%, bet novembrī - 22,7%, līdz ar to šis politiskais spēks ierindojies otrajā vietā, kuru tas dala ar sociālistiem.
Atbalsts galēji kreisajai partijai «Podemos» («Mēs varam»), kas atbalsta Katalonijas neatkarības referenduma rīkošanu, iepriekš par to vienojoties sarunās, sarucis no 18,7% līdz 14,7%.
Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu.
Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.
Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī. Vairākiem bijušajiem Katalonijas valdības locekļiem, kam izvirzītas apsūdzības par dumpi, musināšanu un sabiedrisko līdzekļu nepiemērotu izlietošanu, piemērots pirmstiesas apcietinājums.
