Vācijas potenciālo koalīcijas partneru vidū saglabājas «nopietnas domstarpības», ceturtdien atzinusi kanclere Angela Merkele, vienlaikus paužot cerību, ka vienošanos izdosies panākt vēl pirms ceturtdienas beigu termiņa.
Merkele: Koalīcijas partneru vidū saglabājas «nopietnas atšķirības»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināta ziņa.)
Mums ir «ļoti atšķirīgas pozīcijas» vairākos politikas jautājumos, kanclere sacīja žurnālistiem pirms noslēdzošās sākotnējo sarunu kārtas. Tomēr viņa pauda pārliecību, ka šāda koalīcija «var strādāt».
Pēc vairākas nedēļas ilgušajām smagajām provizoriskajām sarunām ceturtdien ir pēdējā Merkeles konservatīvo bloka, brīvo demokrātu (FDP) un «zaļo» sarunu diena, pirms partijas nāks klajā ar paziņojumu, vai ir rasts kopīgs pamats, lai uzsāktu oficiālas koalīcijas sarunas.
«Ja konservatīvie, «zaļie» un FDP nespēj vienoties, no jaunām vēlēšanām izvairīties nebūs iespējams,» konstatē žurnāls «Der Spiegel». «Neviens to negrib, bet vai tas ir pietiekami, lai attaisnotu aliansi?»
Šo politisko spēku trijotne, kas partiju simbolizējošo krāsu kombinācijas dēļ iesaukta par «Jamaikas koalīciju», federālajā līmenī koalīciju līdz šim nekad nav veidojusi.
Sagaidāms, ka pēdējā provizorisko sarunu kārta ilgs līdz vēlam vakaram, partiju pārstāvjiem cenšoties panākt vienprātību tādos jautājumos kā imigrācija, finanses un klimata izmaiņu ierobežošana.
Merkelei priekšā stāv viņas «visbīstamākais vakars», norāda laikraksts «Bild».
«Tas nav tikai kancleres ceturtais amata termiņš, kas ir atkarīgs no «Jamaikas», bet visa viņas politiskā karjera,» atzīst tabloīds.
Merkele izjūt spiedienu arī no pašas konservatīvo bloka, īpaši no viņas vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartijas CSU, kas brīdina no pārmērīgas ielaišanās kompromisos, lai panāktu koalīcijas vienošanos.
Vissmagākais jautājums ir patvēruma meklētāju griestu noteikšana, par kuru CDU un CSU beidzot panāca vienošanos koalīcijas sarunu priekšvakarā.
Konservatīvie uzstāj, ka gadā uzņemamo patvēruma meklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 200 000, bet pret to joprojām iebilst «zaļie».
«Nezinu, vai spējam atrisināt visas nesaskaņas, visas domstarpības,» atzinis viens no CSU līderiem Joahims Hermans.
Arī augsta ranga CDU pārstāvis Jenss Špāns sarunā ar laikrakstu «Passauer Neue Presse» uzsvēris, ka «nebūs koalīcijas par katru cenu».
Ceturtdienas sarunas sāksies ar vairākām ievadošām daļām dažādos partiju pārstāvju sastāvos, bet vakarā delegācijas pulcēsies uz kopīgu sēdi, ko vācu mediji jau nodēvējuši par «garo nažu nakti».
Taču tajā pašā laikā neviena no koalīcijas sarunās iesaistītajām partijām nevēlas to izgāšanos, kas, visticamāk, novestu pie jaunām vēlēšanām.
Tradicionālās partijas bažījas, ka tādā gadījumā savas pozīcijas vēl vairāk nostiprinās pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija «Alternatīva Vācijai» (AfD), kura septembrī notikušajās vēlēšanās pirmo reizi iekļuva Bundestāgā.
Tikmēr AfD līdere Alise Vīdele jau pārmetusi iespējamajiem koalīcijas partneriem sarunu ieilgšanu. «Ja [konservatīvo] savienība, FDP un «zaļie» drīzumā nepanāks vienošanos, jābūt jaunām vēlēšanām,» viņa uzsvērusi intervijā laikrakstam «Die Welt».
Arī Eiropas Savienības (ES) budžeta komisārs Ginters Etingers, kas pārstāv CDU, uzstājoties uzņēmēju konferencē Berlīnē, brīdinājis, ka koalīcijas sarunu neveiksme stiprinās labējos populistus, kas «kaitēs mums, Eiropā».
Tomēr, ja arī ceturtdienas sarunās tiks panākta sākotnējā vienošanās, tai vēl būs jāpanāk partiju ierindas biedru akcepts.
Vislielākā nozīme šajā aspektā ir «zaļo» kongresam, kas paredzēts 25.novembrī, kad vienošanās tiks nodota tā delegātu vērtējumam.
Tajā pašā laikā daži partiju delegāciju pārstāvji jau pauduši skepsi par sākotnējo sarunu iespējamo turpināšanu, ja ceturtdienas kārta rezultātus nenesīs.
«Ja pēc trīs nedēļu ilgām sarunām mēs nevaram sacīt, ka spējam viens ar otru veidot stabilu koalīciju, tad vēl trīs dienas nepalīdzēs,» norādījusi Zāras zemes premjerministre Annegrēta Krampa-Karenbauere, kas pārstāv CDU.