Lietuvā svētdien pēc trīsarpus gadu rekonstrukcijas durvis atkal vērs Jūras muzeja akvārijs, kas pārmainījies līdz nepazīšanai.
Lietuvā pēc trīsarpus gadu rekonstrukcijas atklās Jūras muzeja akvāriju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atjaunotajā ekspozīcijā, kurai dots nosaukums «No strautiņa līdz okeānam», varēs vērot gan Lietuvas upju, ezeru un Kuršu jomas, gan Baltijas jūras un Ziemeļjūras zivis, gan eksotiskas dienvidjūru koraļļu rifu iemītnieces. Pirms rekonstrukcijas akvārijos mita kopumā aptuveni 40 sugu zivis, tagad kopējais sugu skaits pieaudzis līdz aptuveni pusotram simtam, bet, kā norādījis muzeja Akvāriju nodaļas vadītājs Sauļus Karaļus, kas te strādā jau 38 gadus, patiesībā ekspozīcijas veidošana tikai tagad pa īstam sākusies.
«Jūras muzejam sācies zelta laikmets,» viņš piebildis.
Lielākais rekonstruētā akvārija lepnums ir 25 metrus garš tunelis ar caurspīdīgām sienām, kas ierīkots zem galvenā 750 kubikmetrus lielā baseina. Ejot pa to, apmeklētāji varēs justies kā zemūdens pasaulē un vērot deviņpadsmit iespaidīga lieluma stores, ko muzeja darbinieki pirms vairāk nekā desmit gadiem ar īpašu lidmašīnas reisu pārveda no Volgas deltas.
Pēc Karaļus teiktā, Eiropa valstu jūras muzejos tādi zemūdens tuneļi nav nekas neparasts, bet tajos lielākoties var vērot peldam haizivis, tādēļ Lietuvas Jūras muzeja piedāvātā iespēja peldējumā labi aplūkot stores uzskatāma par īpašu. Šobrīd dažas no tām garumā jau pārsniegušas divus metrus un ar savu draudīgo skaistumu pārspēj pat haizivis. Uz pavasara pusi šai baseinā paredzēts ielaist arī rajas.
Agrāko estetizēto, nedaudz sterilo akvāriju atmosfēru nomainījusi jauna vide, kas daudz vairāk atgādina dabisku jūras dzelmi. Pavadot tunelī ilgāku laiku, ūdens mirguļošana, īpatnējais apgaismojums un zivis, kam, šķiet, var teju vai pieskarties ar roku, rada dīvainu nereālu sajūtu, gandrīz vai reiboni, kā atrodoties viļņojošā jūrā.
Akvārija rekonstrukcijas projekts izmaksājis 15 miljonus eiro, trīs miljonus tajā investējis pats muzejs, pārējie piešķirti no valsts budžeta. Projektu pēc britu kompānijas «Kay Elliot Architects» strukturālās koncepcijas izstrādājis arhitektu birojs «Vilniaus architektūros studija», akvārijus izgatavojis, iekārtojis un to tehnoloģiskās sistēmas projektējis Francijas uzņēmums «Coutant Aquariums-Alter-Ego», rekonstrukcijos darbus veicis Klaipēdas uzņēmums «Pamario restauratorius», bet vizuālās informācijas dizaina projektu izstrādājusi un īstenojusi kompānija «Ekspobalta».
Ierīkoti trīs akvāriji ar Lietuvas saldūdens zivīm, 11 akvāriji ar Baltijas jūras un Ziemeļjūras zivīm un septiņi akvāriji ar eksotiskām koraļļu rifu zivīm. Kā pastāstījusi Jūras muzeja direktore Olga Žaliene, pēc rekonstrukcijas pats akvāriju skaits nav mainījies, bet to tilpums pieaudzis vairākus desmitus reižu.
Vēsturiskajā muzeja ēkā, kas XIX gadsimtā bija cietoksnis, rekonstrukcijas gaitā uzlaboti arī jūras zīdītāju un putnu dzīves apstākļi. Tur, kur agrāk atradās cirka arēna, tagad ierīkots plašs baseins, kurā dzīvos Baltijas pelēkie roņi. Roņus un pingvīnus apmeklētāji varēs vērot arī zem ūdens pa lieliem iluminatoriem.
Šobrīd muzejā mīt 16 pingvīni, bet tie visi jau ir cienījamā vecumā, tādēļ tiek domāts par iespējām iegādāties vēl aptuveni desmit jaunāku pingvīnu, bet tas būs dārgs pasākums - viens pingvīns varētu maksāt 8000-9000 eiro, un muzejs gatavojas lūgt sabiedrības palīdzību ekspozīcijas atjaunošanā.
Akvārijs kā Lietuvas Jūras muzeja daļa kādreizējā Nerijas fortā tika ierīkots 1979.gadā. Tā rekonstrukcija veikta vienlaikus ar citiem šā īpašā vēsturiskā mantojuma objekta sakārtošanas darbiem, tostarp cietokšņa aizsarggrāvja tīrīšanu un āra baseinu atjaunošanu.
Otrajā stāvā joprojām apskatāma agrākā ekspozīcija, kas iepazīstina ar mūsu planētas dzīvības attīstību ūdenī, kā arī bagātīga gliemežvāku kolekcija un cilindrveida medūzu akvārijs, kura izliektā virsma ļauj apskatīt tā iemītnieces it kā caur palielināmo stiklu.
Jauna ekspozīcija vēsta arī par Baltijas jūras veidošanos, tās iemītniekiem un ekosistēmām, bet interaktīva instalācija mudina aizdomāties par cilvēka un jūras attiecībām, parādot, kādas sekas var būt tankkuģa avārijai un kas darāms, lai to nepieļautu.
Uz svētdien paredzēto rekonstruētā akvārija atklāšanu biļetes gan jau izpārdotas, bet no trešdienas akvārijs gaidīs visus apmeklētājus, norādījusi muzeja vadība, aicinot sekot līdzi darba laikiem, kas pēc gadumijas varētu mainīties atkarībā no apmeklētāju intereses.
Ar akvārija rekonstrukciju Lietuvas jūras muzeja attīstība neapstājas - šobrīd jau norisinās gatavošanās Baltijas jūras putnu un dzīvnieku rehabilitācijas centra ierīkošanai, norāda laikraksts «Lietuvos žinios».