Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputāti trešdien liedza piekļuvi Valsts domei radiostacijām «Radio Free Europe/Radio Liberty» («Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība») un «Amerikas Balss», kas iekļautas «ārvalstu aģentu» sarakstā.
Krievijas Valsts domē neielaiž «Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība» un «Amerikas Balss» žurnālistus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šiem medijiem Valsts domei piekļuve liegta no trešdienas.
Valsts dome šo lēmumu skaidroja kā simetrisku atbildi ASV varasiestāžu rīcībai pret Krievijas medijiem. Aizliegums attiecas tikai uz šiem diviem medijiem, kas ir akreditēti Krievijas Ārlietu ministrijā. Pārējie septiņi ASV mediji, kurus Krievijas Tieslietu ministrija reģistrējusi «ārvalstu aģentu» sarakstā, Ārlietu ministrijā akreditēti nav, un tādēļ to pārstāvji Valsts domei piekļūt nevarēja arī iepriekš.
«Aizstāvot demokrātiskās vērtības, Krievijas Federācijas Federālās sapulces Valsts domes deputāti saglabā tiesības piemērot simetriskus pasākumus saistībā ar lēmumu liegt virknei Krievijas žurnālistu akreditāciju ASV Kongresā,» norādīts domes lēmumā.
Līdzīgu lēmumu otrdien pieņēmusi arī parlamenta augšpalāta Federācijas padome, liedzot tai piekļuvi ASV medijiem.
Kā ziņots, Krievijas Tieslietu ministrija otrdien atzina par «ārvalstu aģentiem» deviņus ASV medijus.
Krievija pagājušajā mēnesī pieņēma likumu, kas ļauj jebkuru ārvalstu mediju pasludināt par «ārvalstu aģentu». Tā bija reakcija uz Vašingtonas vēršanos pret Kremļa raidorganizāciju RT. Pēc ASV varasiestāžu prasības RT bija spiesta reģistrēties «ārvalstu aģenta» statusā Savienotajās Valstīs.
Atbilstoši Krievijā 2012.gadā pieņemtajam likumam «ārvalstu aģenta» statusu varēja piemērot nevalstiskajām organizācijām. Taču jaunie grozījumi par «ārvalstu aģentiem» ļauj atzīt arī medijus, kas saņem finansējumu no ASV.
Krievijas Tieslietu ministrija jau bija brīdinājusi «Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība» un «Amerikas Balss», ka tās var tikt atzītas par «ārvalstu aģentiem».
Līdz ar radiostacijām «ārvalstu aģentu» statuss piemērots arī to filiālēm, tostarp «Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība» ziņu vietnēm, kas atspoguļo notikumus Krimā, Kaukāza reģionā, un telekanālam, ko abas radiostacijas vada kopā.
Organizācijām, kas atzītas par «ārvalstu aģentiem», tas jānorāda visos dokumentos un jāpakļaujas rūpīgām pārbaudēm no varasiestāžu puses. Tiek pārbaudīts to finansējums un darbinieki. Rezultātā daudzas nevalstiskās organizācijas ir pārtraukušas darbu Krievijā, apgalvojot, ka šie nosacījumi pārāk sarežģī darbu.
Tiesību aizstāvju grupas bažījas, ka šāda mediju ierobežošana negatīvi ietekmēs to spējas sniegt neatkarīgu notikumu atspoguļojumu.
Vēstīts arī, ka ASV komiteja, kas uzrauga pārraidošo žurnālistu piekļuvi Kapitolijam, atsaukusi akreditāciju Kremļa raidorganizācijas RT žurnālistiem.
Lēmums atsaukt RT akreditāciju pieņemts pēc tam, kad RT reģistrējās ASV ārvalstu aģenta statusā. Vašingtona uzskata RT par Maskavas propagandas ruporu un pieprasīja tai reģistrēties kā ārvalstu aģentam saskaņā ar ārvalstu aģentu reģistrācijas likumu, kas attiecas un lobijiem un juristiem, kas pārstāv ārvalstu politiskās intereses.