Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien telefoniski runājusi ar Ziemeļīrijas Demokrātiskās unionistu partijas (DUP) līderi Arlīnu Fosteri, cenšoties atrisināt problēmas, kas saistītas ar Ziemeļīrijas un Īrijas robežu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).
Pēc šīs sarunas avoti DUP rindās norādījuši, ka, lai panāktu vienošanos, «vēl veicams darbs», ziņo laikraksts «The Belfast Telegraph».
Tikmēr Meja, atbildot uz parlamenta deputātu jautājumiem, šo sarunu nav komentējusi, taču norādījusi, ka robežjautājumu būs iespējams galīgi atrisināt vienīgi pēc «Breksita» sarunu otrā posma uzsākšanas, kad abas puses sāks apspriest Lielbritānijas turpmākās attiecības ar ES un jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.
Tajā pašā laikā, atbildot uz jautājumu, vai viņa var garantēt, ka starp Īriju un Ziemeļīriju pēc «Breksita» nebūs konstitucionālu, politisku, ekonomisku vai regulējumu barjeras, Meja sacīja: «Vienkārša atbilde ir - jā.»
Vienlaikus viņa solīja «respektēt Apvienotās karalistes konstitucionālo nedalāmību (..) un iekšējo tirgu».
Tikmēr Īrijas premjerministrs Leo Varadkars paziņojis, ka pāreju uz «Breksita» sarunu otro fāzi var atlikt arī uz nākamo mēnesi, ja vienošanās robežjautājumā šonedēļ netiks panākta.
Kā ziņots, pirmdien Meja atteicās no vienošanās ar Briseli, kas ļautu «Breksita» sarunās pāriet pie turpmākajām ES un Lielbritānijas attiecībām, jo DUP kategoriski paziņoja, ka nepiekritīs tādam Ziemeļīrijas statusam pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka, kas atšķirtos no pārējās Apvienotās Karalistes.
Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasa vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.
Pirmdienas Mejas sarunas ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru beidzās bez jebkādas vienošanās, lai gan abas puses pauda cerību, ka to tomēr izdošoties panākt līdz nedēļas beigām.
DUP ir lielākā Ziemeļīrijas partija, kas Vestminsterā pārstāvēta ar desmit deputātiem, un Mejas valdībai DUP balsis ir nepieciešamas parlamentārā vairākuma nodrošināšanai.
DUP noraidīja vienošanās projektā iekļauto klauzulu, kas paredzēja pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES garantēt «regulācijas aliansi» starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
Tiek ziņots, ka uz šādu klauzulu uzstājis Varadkars, lai tādējādi novērstu «stingrās robežas» atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju, kas, kā tiek apgalvots, varētu apdraudēt 1998.gada miera līgumu, ar kuru tika pielikts punkts starpkopienu konfliktam Ziemeļīrijā.
Taču DUP norādījusi, ka tas liegtu Ziemeļīrijai aiziet no ES uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējai Apvienotajai Karalistei un ka Ziemeļīrija būtu spiesta faktiski palikt ES muitas ūnijā un kopējā tirgū.
Tikmēr Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena, kas pārstāv skotu nacionālistus, paziņojusi, ka gadījumā, ja Ziemeļīrijai tiks piemēroti citi nosacījumi, «noteikti nav kāda faktiska iemesla», kāpēc tas neattiektos uz citām Apvienotās Karalistes sastāvdaļām. Šim paziņojuma tūlīt piebalsojis arī Velsas premjers Karvins Džonss un Londonas mērs Sadiks Hans.
Tajā pašā laikā Mejas kanceleja norādījusi, ka robeža ar Īriju nav vienīgā problēma un ka domstarpības saglabājas arī jautājumā par Briseles prasībām pēc «Breksita» saglabāt ES Tiesas jurisdikciju pār Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām.
Paredzēts, ka par pāreju uz «Breksita» sarunu otro fāzi ES dalībvalstu līderi lems nākamnedēļ gaidāmajā kārtējā samitā.
