ASV politiskais realitātes šovs, kodoldraudi un cīņa ar terorismu: kas jāzina par 2017.gadu pasaulē

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Aizvadītais gads pasaulē pagāja Trampa, Ziemeļkorejas kodoldraudu, cīņas pret terorismu un dabas katastrofu zīmē. Kamēr pasaules uzmanību piesaistīja Ziemeļkorejas raķešu izmēģinājumi un viesuļvētru nodarītie postījumi, Spānijā padziļinājās Katalonijas neatkarības krīze, bet Lielbritānija piedzīvoja teroraktu vilni un traģisku ugunsgrēku daudzstāvu dzīvojamajā mājā. Portāls TVNET apkopojis svarīgākos notikumus, ar ko 2017.gads ieies vēsturē.

 
Foto: Reuters/Scanpix

Trampa pirmais gads ASV prezidenta krēslā

Pērnā gada lielākais pārsteigums (daudzi to sauktu par gada vilšanos) bija Donalda Trampa, kurš iepriekš bija pazīstams kā uzņēmējs, pārmēru aktīvs tvītotājs un realitātes šovu vadītājs, uzvara ASV prezidenta vēlēšanās. Šā gada 20.janvārī viņš sāka pildīt valsts galvas pienākumus. Gauži trampiskā garā varētu teikt, ka pirmais darba gads aizvadīts «veiksmīgi», ja par indikatoru uzskatām televīzijas reitingus un ažiotāžu medijos. Ja padarītos darbus - tad ne gluži.

Priekšvēlēšanu laikā solītais robežmūris uz robežas ar Meksiku tā arī nav tapis (un neizskatās, ka taps par Meksikas naudu), veselības aprūpes likumam jeb «Obamacare» alternatīvu galdā celt tā arī neizdevās. Taču Tramps iesaistījies vārdu karā ar izolētās kodolvalsts Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Čenunu, kaut arī raķešu izmēģinājumu dēļ liela daļa sabiedrības to neuzskata par prātīgu soli, un sacēlis lielas nekārtības ar paziņojumu, ka Jeruzalemi vajadzētu atzīt par Izraēlas galvaspilsētu. Vienīgā nosacītā uzvara - nodokļu reformas apstiprināšana. Taču arī par to nav sajūsmā ne demokrāti, kas pārmet bagātnieku interešu lobēšanu, nedz arī Eiropas valstu finanšu ministri, kuri reformu uzskata par neatbilstošu starptautiskajām normām un Eiropas uzņēmējiem neizdevīgu.

 
Foto: TASS/Scanpix

Krievijas garā roka citu valstu vēlēšanās

Trampa pirmo darba gadu pavadīja izmeklēšana par Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās un Trampa priekšvēlēšanu kampaņas kontaktiem ar Krievijas pilsoņiem. Lietā izvirzītas pirmās apsūdzības Trampam pietuvinātiem cilvēkiem, un, kā liecina aģentūras AP aptauja, vairums amerikāņu uzskata, ka Tramps šajos kontaktos ar Krieviju rīkojies nelikumīgi vai vismaz neētiski un ka prezidents cenšas likt šķēršļus izmeklēšanai.

Aizdomas, ka Krievija kaut kādā mērā iesaistījās ASV vēlēšanās, apstiprinājuši ASV drošības dienesti un lielākie sociālie tīkli, kā arī notiek plaša izmeklēšana par Trampa kampaņas kontaktiem ar Krievijas pilsoņiem. Pastāv bažas par līdzīgiem mēģinājumiem ietekmēt «Brexit» balsojumu un Francijas prezidenta vēlēšanu iznākumu. Tikmēr Krievija piekopj stratēģiju visus pārmetumus atsviest atpakaļ to izteicējiem. Kad ASV Valsts departaments kritizēja Krievijas vēlēšanu komisijas aizliegumu uz Krievijas prezidenta amatu kandidēt Putina pretiniekam Aleksejam Navaļnijam, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve brīdināja - nejaucieties mūsu vēlēšanās!

 
Foto: AFP/Scanpix

Ziemeļkorejas kodoldraudi rada bažas pasaulē

Ziemeļkoreja šogad veica vairākus ballistisko raķešu izmēģinājumus. Režīma propagandas kanālos tika izplatīta rietumvalstīm draudīga retorika un video, kuros redzamas ziemeļkorejiešu svinības pēc kārtējā izmēģinājuma. Novembrī kodolvalsts izmēģināja starpkontinentālu ballistisko raķeti, kas, iespējams, varētu sasniegt ASV kontinentālo daļu un Eiropu. Eksperti gan uzskata, ka Ziemeļkorejas provokācijas ir iebiedēšanas mēģinājums un kodolkarš nav gaidāms. Taču nevar noliegt, ka Trampa un Kima apmainīšanās ar sulīgiem epitetiem un bīstamu tehnoloģiju atrašanās grūti prognozējamas diktatūras rokās ir satraucoša. ANO sūtnis Džefrijs Feltmans brīdinājis par risku, ka vienkārša «pārrēķināšanās» varētu novest pie konflikta padziļināšanās ar Ziemeļkoreju.

Šādā atmosfērā nozīmīgs ir fakts, ka Nobela Miera prēmiju 2017.gadā ieguva Starptautiskā Kodolieroču likvidēšanas kampaņa (ICAN), kas aicina pasaules kodolvalstis aizliegt un iznīcināt to rīcībā esošos kodolieročus.

 
Foto: Reuters/Scanpix

«Islāma valsts» zaudē teritoriju, bet ne ideoloģisko ietekmi

Šogad daudzas nozīmīgas sakāves piedzīvoja teroristu grupējums «Islāma valsts». 2013.gadā grupējums savā kontrolē sāka pārņemt Sīrijas reģionus, bet vēlāk - arī Irākas ziemeļus un rietumus, pasludinot tur savu «kalifātu». Šogad tika veikts rekordliels uzlidojumu skaits, kas ļāva izspiest «Islāma valsti» no Rakas, Mosulas un citām pilsētām. Taču par to nācās samaksāt augstu cenu. Saskaņā ar ANO datiem, 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos Irākā bojā gājuši vismaz 2700 civiliedzīvotāji. Citi avoti gan nosauc vēl lielākus skaitļus, piemēram, ziņu aģentūra AP lēš, ka cīņā par Mosulu kopš 2016.gada oktobra dzīvību zaudējuši 9000 līdz 11 000 civiliedzīvotāju.

Teritorijas zaudēšana gan nenozīmē, ka «Islāma valstij» pienācis gals. Grupējumam ir atzari Lībijā, Ēģiptē, Jemenā, Nigērijā, Pakistānā, Čečenijā un citviet pasaulē. Eiropā un ASV šogad tika veikti vairāki terorakti, kuru pastrādātāji bija iedvesmojušies no «Islāma valsts» nežēlībām. Nekas neliecina, ka terorisma sērga tuvākajos gados izzudīs, tāpēc, visticamāk, arī nākamajā gadā Rietumu pasaule dzīvos terora draudu ēnā, pastiprinot drošību publiskos pasākumos un mudinot pilsoņus būt piesardzīgiem.

 
Foto: AFP/Scanpix

Bēgļu plūdi nedaudz apsīkst

Migrācija turpina būt starp «karstākajiem» un strīdīgākajiem tematiem pasaulē. Saskaņā ar ANO datiem šobrīd visā pasaulē 258 miljoni cilvēku dzīvo valstī, kurā nav piedzimuši. Lai arī medijos daudz runāts par arābu un afrikāņu migrēšanu uz turīgajām valstīm, statistika liecina, ka bēgļi un patvēruma meklētāji ir tikai 10% no kopējā migrantu skaita, turklāt vairāk nekā četras piektdaļas no tiem nonākuši valstīs ar zemu vai vidēju dzīves līmeni.

Viens no lielākajiem migrācijas ceļiem ved pāri Vidusjūrai no Lībijas uz Itāliju. ANO dati liecina, ka šogad pa jūras ceļu Eiropu sasniedza vairāk nekā 170 000 migrantu un bēgļu, kas ir par gandrīz 50% mazāk nekā pērn. Ceļš pāri jūrai ir bīstams, un migranti to bieži mēro pārpildītās gumijas laivās, nezinot, vai galamērķī nonāks dzīvi. Samazinoties kopējam migrantu skaitam, par 40% sarucis arī Vidusjūrā noslīkušo cilvēku skaits. Taču šogad pasaules uzmanības lokā nonākušas citas problēmas, piemēram, briesmīgie apstākļi un cilvēku tirdzniecība Lībijā. Migrācijas problēma vēl ir tālu no risinājuma, taču šogad «bēgļu plūdi» ir apsīkuši, salīdzinot ar pagājušo gadu.

 
Foto: EPA/Scanpix

Katalonija cenšas pasludināt neatkarību, bet cieš neveiksmi

Spānijā šogad politiskās kaislības sita augstu vilni. Oktobrī Katalonijas separātiskā valdība sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību Spānijas, neraugoties uz valdības iebildumiem un policijas vardarbību balsojuma dienā. Vairums Katalonijas iedzīvotāju, kuri referendumā piedalījās, atbalstīja neatkarības ieceri. Īstenot gan to neizdevās, jo Spānija iejaucās un atjaunoja tiešo pārvaldi pār Kataloniju.

Gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, tika izsludinātas jaunas reģionālās vēlēšanas, kurās uzvaras laurus ar nelielu pārsvaru plūca separātisti. Vēlēšanu rezultāts uzskatāmi parādīja, cik sašķelta ir reģionā dzīvojošā sabiedrība, taču politisko krīzi neizdevās atrisināt, kā bija cerējusi Spānija.

Lielākais zaudētājs vēlēšanās bija Spānijas premjers Marjano Rahojs, kuram tagad jādomā, ko darīt ar cietumā vai trimdā esošajiem Katalonijas neatkarības kustības līderiem.

 
Foto: Scanpix

Pasaulē plosās dabas katastrofas

Aizvadītais gads nesa postošas vētras, milzīgus savvaļas ugunsgrēkus un traģiskas zemestrīces. Ārkārtīgi aktīvajā viesuļvētru sezonā virs Atlantijas okeāna vispirms radās «Hārvijs», tad «Irma» un «Marija», kas prasīja desmitiem cilvēku dzīvību un tūkstošiem ēku vietā atstāja gruvešu kaudzes, atstājot to iemītniekus bez mājām. Šī vētru sezona tiek uzskatīta par visdārgāko vēsturē. Lēsts, ka kopējie zaudējumi ir nepilni 400 miljardi ASV dolāru.

Gada otrajā pusē Portugālē un Spānijā plosījās plaši mežu ugunsgrēki, kuros gāja bojā desmitiem cilvēku. Rudenī sausuma un karstuma dēļ milzīgas platības Kalifornijā, ASV, savā varā pārņēma savvaļas ugunsgrēki, kuru apdzēšana prasīja vairākas nedēļas. Kalifornijas gubernators sacīja, ka štata iedzīvotājiem arvien postošākie ugunsgrēki jāpieņem kā sava jaunā realitāte, ko izraisa klimata pārmaiņas.

 
Foto: EPA/Scanpix

Lasvegasā notiek asiņainākais slaktiņš ASV mūsdienu vēsturē

Oktobrī Lasvegasu satrieca nāvējošākā apšaude ASV mūsdienu vēsturē. Uzbrucējs no viesnīcas loga šāva uz leja sanākušajiem koncerta apmeklētājiem, nogalinot 58 cilvēkus un vēl vairākus simtus citu ievainojot. Uzbrucējs Stīvens Padoks nošāvās, pirms policijai izdevās iekļūt viņa noīrētajā viesnīcas numurā. Istabā tika atrasts liels ieroču klāsts, tai skaitā pusautomātiskie ieroči, kas bija «uzlaboti» tā, lai vienlaikus šautu pēc iespējas vairāk ložu un nodarītu vislielāko postu.

Izmeklētājus gan šis uzbrukums mulsina joprojām, jo Padoks nepavisam neatbilst terorista «profilam». Padoks bija 64 gadus vecs amerikāņu pensionārs, kurš bija turīgs un aizrāvās ar azartspēlēm. Padoka tuvinieki sacīja, ka neesot zinājuši par viņa ieroču kolekciju. Lai arī par slaktiņu atbildību uzņēmās teroristu grupējums «Islāma valsts», ASV izmeklētāji neatrada nekādus pierādījumus, ka Padoks būtu kontaktējies ar organizāciju. Tāpat arī Padoks nekad nav izcēlies ar stingriem reliģiskajiem vai politiskajiem uzskatiem. Izmeklēšana turpinās, taču pašlaik Padoks un viņa motivācija ir neatrisināta mīkla.

 
Foto: AP/Scanpix

Eiropā nerimstas terora draudi

Eiropa šogad dzīvoja terora draudu ēnā. Spānijā, Lielbritānijā, Francijā un Zviedrijā notika vairāki terorakti, liekot iedzīvotājiem domāt - kur vairs ir droši? Pēdējos gados Eiropā tikai retais terorakts bija liels un rūpīgi plānots. To vietā nākuši teroristi-pašdarbnieki, kas ar sev pieejamajiem līdzekļiem - automašīnām, paštaisītiem spridzekļiem - cenšas nogalināt un ievainot pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu.

Šovasar Lielbritāniju pārņēma terorisma vilnis. 23.maijā dziedātājas Arianas Grandes koncertā Mančestrā tika detonēts paštaisīts spridzeklis. Sekas bija briesmīgas - 22 mirušie un vairāk nekā 500 ievainoto. Jūnijā sekoja vēl divi uzbrukumi - Londonas tilta terorakts, kurā trīs uzbrucēji vispirms ar auto brauca virsū gājējiem un pēc tam metās cilvēkiem virsū ar nažiem, un Finsberijas parka terorakts netālu no mošejas. Augustā terorisms satricināja Barselonu un netālo piekrastes pilsētiņu Kambrilsu, kur teroristi ar auto iebrauca cilvēku pūļos.

Teroraktu draudu dēļ daudzās Eiropas pilsētās tika pastiprināti drošības pasākumi un ieviesta stingrāka policijas klātbūtne.

 
Foto: AFP/Scanpix

«Grenfell Tower» ugunsgrēks Londonā

Jūnija traģēdiju virknei Lielbritānijā pievienojās milzu ugunsgrēks «Grenfell Tower» dzīvojamajā ēkā. Tajā dzīvību zaudēja 71 cilvēks. Tiek uzskatīts, ka ugunsgrēks sākās ēkas ceturtajā stāvā un ļoti strauji izplatījās. Cenšoties izbēgt no liesmām, daudzi iedzīvotāji devās uz augstākajiem stāviem, taču ugunsdzēsējiem izdevās glābt vien 65 cilvēkus.

Galējais ziņojums par notikušā apstākļiem gaidāms nākamā gada pavasarī. Tikmēr ziņojuma autore Džūdija Hiketa jau izteikusies, ka esot šokēta par to, kā būvniecībā tiek pievērtas acis uz izmaksu samazināšanu, pat ja tas nozīmē iedzīvotāju apdraudēšanu. Viņa norāda, ka augstceltņu ugunsdrošības noteikumi neesot gana skaidri definēti, kas būvniekiem ļauj «ekonomēt» uz cilvēku dzīvību rēķina.

 
Foto: Vida Press

Holivudas skandāls «iekustina» sieviešu tiesību jautājumus

Šis bija gads, kad īpaši tika aktualizēti sieviešu tiesību jautājumi. Dienu pēc Trampa stāšanās amatā ASV un citviet pasaulē notika Sieviešu maršs. Oktobrī amerikāņu laikraksts «The New York Times» publicēja rakstu, kurā apsūdzēja ietekmīgo Holivudas producentu Hārviju Vainstīnu par gadu desmitiem ilgušu seksuālu uzmākšanos aktrisēm. Tam sekoja gūzma citu apsūdzību ne tikai pret Vainstīnu, bet arī citiem vīriešiem šovbiznesā, uzņēmējdarbībā un politikā. Sievietes sociālajos tīklos ar mirkļbirku «#MeToo» atklāti runāja par savu pieredzi, pievēršot uzmanību, cik bieži sievietēm ar seksuālu uzmākšanos nākas sastapties darba vidē un citās dzīves jomās.

 
Foto: Scanpix

Venecuēlas vardarbīgie protesti par demokrātiju

Venecuēlā šogad varēja novērot to, kā visas pasaules deguna galā tiek nostiprināta diktatūra, kamēr vardarbīgās demonstrācijās par demokrātiju gāja bojā vairāk nekā simt cilvēki. Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro sāka izrēķināšanos ar oponentiem, iecēla sev lojālu valdību un paziņoja, ka opozīcijas partijas nevarēs startēt nākamgad plānotajās prezidenta vēlēšanās, jo tās boikotēja reģionālās vēlēšanas. Pats Maduro gaidāmajās vēlēšanās pretendēs uz jaunu termiņu. Šā gada notikumi kādreiz bagāto Venecuēlu iesvieduši smagā ekonomiskajā krīzē. Lai tiktu līdzi milzīgajai inflācijai, Venecuēla izdod 100 000 bolivāru banknotes, jo iepriekšējais lielākais nomināls - 100 bolivāri - kļuvis bezvērtīgs. Arī 100 000 bolivāru vērtība melnajā tirgū ir vien aptuveni divi dolāri. Iedzīvotājiem trūkst pārtikas un pirmās nepieciešamības preču.

Tikmēr starptautiskā sabiedrība atbalsta Venecuēlas demokrātisko opozīciju, kam šogad tika piešķirta Saharova balva. Taču cīņa par demokrātiju Venecuēlā vēl ir tālu no uzvaras.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu