Dublinas bezpajumtnieku vidū ir arī Latvijas valstspiederīgie, vēsta portāls «Baltic-Ireland.ie», atsaucoties uz «The Irish Times».
«Es vairs nerunāju par rītdienu.» Nikolajs no Latvijas Īrijā bez pajumtes jau 7 gadus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Labdarības organizācijas «Mendicity Institution» 200 gadu vēsturē uzkrāto pieredzi un pakalpojumus Dublinā izmanto 40 – 50 vīrieši no Austrumeiropas valstīm.
Šīs labdarības organizācijas klientu vidū ir arī 40 gadus vecais Nikolajs Budāns no Latvijas. Viņš ieradies Īrijā pirms 17 gadiem, vairākus gadus strādājis par zvejnieku un pēc tam arī būvniecības nozarē.
«Tagad man nav darba, nav dzīves un nav māju,» medijam atzīst bezpajumtnieks. Viņš katru dienu nāk uz labdarības organizāciju kopā ar savu draugu, 59 gadus veco lietuvieti Steponu Druseiku. Katru dienu vīriešiem ir jāzvana uz bezmaksas tālruņa numuru, ko nodrošina Dublinas pilsētas dome, lai uzzinātu, vai kādā no hosteļiem viņiem būs gulta, kur pārgulēt nakti.
Dažreiz vīriem ir gulta, dažreiz guļammaiss un vieta uz grīdas uz paklāja, kur pārgulēt, bet dažreiz nav pat tā un viņi nakšņo uz ielas.
«Es nekad vairs nerunāju par rītdienu,» saka Budāns. Viņš bez pajumtes ir septiņus gadus, kopš zaudēja darbu un vairs nevarēja atļauties samaksāt par dzīvesvietu.
Divas pēcpusdienas nedēļā bezpajumtnieki strādā darbnīcā, gatavojot puķu kastes logiem. Viņiem tiek maksāta stundas likme, ko daļēji finansē «Mendicity Institution» un daļēji – Dublinas pilsētas dome.