Izpostītas mājas, ložu atstāti caurumi, pamestas ielas. Šādi skati ir kļuvuši par ikdienu Doņeckā - lielākajā pilsētā prokrievisko kaujinieku kontrolē esošajā Ukrainas reģionā ar tādu pašu nosaukumu, vēsta aģentūra «Reuters».
Kara rētas. Doņeckas drūmās ainavas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas «tautas republikas» izveidojās pēc Krimas aneksijas 2014.gadā. Kad tika gāzts bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kurš pēc tam patvērās Krievijā, prokrieviskie kaujinieki tur pasludināja savu «republiku» un pieprasīja politisko neatkarību no Kijevas.
Daudzi Doņeckas iedzīvotāji par politiku nemaz neinteresējās, taču tad Ukrainas bruņoto spēku un prokrievisko kaujinieku sadursmēs līdz ar zemi tika nolīdzināta Doņeckas lidosta un pamatīgi cieta arī dzīvojamās mājas.
Iedzīvotāji ir noraizējušies par to, ko nesīs ziema un sals. Mājām ir atjaunota ūdens un elektrības piegāde, un dažos mājokļos ir pat tādas «ekstras» kā gāzes piegāde un apkure.
«Es cenšos turēties pa gabalu no politikas. Man svarīga ir tikai mana ģimene,» saka 30 gadus vecā Marina. 2014.gadā māja, kurā viņa dzīvoja ar vīru un trim bērniem, no kuriem viens ir nopietni slims, tika nopostīta.
«Mūs atstāja uz ielas bez naudas, pilnīgi bez nekā,» viņa stāsta. «Viss nodega, nekas pāri nepalika. Pat ne karotes un dakšas.»
Ģimene dzīvoja pie draugiem, līdz nolēma atjaunot savu māju. Taču drīz vien aptrūkās naudas būvmateriāliem.
Oficiāli izdotie dati liecina, ka konfliktos nopietni cietušas vairāk nekā 8000 privātmāju un vēl apmēram 2000 daudzdzīvokļu mājas. Doņeckā ierīkotas 64 pagaidu patversmes cilvēkiem, kas palikuši bez mājām.