Pārdalot deputātu vietas Eiropas Parlamentā (EP) pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības (ES), Latvijas deputātu skaits varētu palikt nemainīgs, šodien diskusijā par nākamajām EP vēlēšanām sacīja EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāvis Pedro Silva Pereira.
EP deputāts, kurš ir arī EP Konstitucionālo lietu komitejas viceprezidents un viens no atbildīgajiem ziņotājiem EP ziņojumam par EP pārveidi, skaidroja, ka līdz šim deputātu pārstāvniecībā EP pilnībā nav ticis ievērots godīgas proporcionalitātes princips, proti, deputātu skaitam EP būtu jābūt proporcionālam dalībvalstī esošo iedzīvotāju skaitam. Nespēju sakārtot šo sistēmu viņš skaidroja ar to, ka deputātu vietu skaita sadalījums EP vienmēr ir bijis ļoti sensitīvs jautājums, jo nosaka varas sadalījumu.
«Redzam atšķirības starp vietu sadalījumu parlamentā, piemēram, Zviedrijā ir vairāk iedzīvotāju nekā Ungārijā, tomēr Ungārijai EP ir par vienu vietu vairāk. Pārdalot vietas EP, mērķis ir panākt godīgu katras valsts reprezentāciju EP un saglabāt samērīgu kopējo deputātu skaitu EP pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, lai pēc šīs valsts aiziešanas EP lielums būtu atbilstīgs reālajai situācijai,» norādīja EP Konstitucionālo lietu komitejas viceprezidents.
Pereira vērsa uzmanību, ka šobrīd EP ir 751 deputāta vieta, no kurām Lielbritānijai ir 73 vietas. Pēc «Brexit», no 73 brīvajām vietām iespējamais vietu pārdales modelis paredz atstāt 27, kuras tiktu sadalītas starp citām dalībvalstīm pēc godīgas proporcionalitātes principa, ar noteikumu, ka neviena valsts nezaudētu nevienu vietu, tādējādi nosakot atbilstošu proporcionalitāti, kas noteikta Lisabonas līgumā, bet pašreiz pilnībā netiek ievērota.
«Modelis paredz, ka pēc «Brexit» EP būtu 705 deputātu vietas. Svarīgi saprast, ka virzīties uz godīgāku proporcionalitāti būtu nepieciešams arī tad, ja nenotiktu «Brexit«. Manuprāt, pats svarīgākais ir tas, ka neviena vieta nevienai valstij netiktu atņemta, bet rezultātā godīgu pārstāvniecību EP iegūtu valstis, kurām tā šobrīd nav atbilstoša, kā arī, tiktu atstāta vieta valstīm, kuras nākotnē varētu pievienoties ES,» teica Pereira.
Ja par šādu modeli tiks panākta vienošanās, Latvijas un Lietuvas deputātu pārstāvniecība EP paliktu nemainīga - Latvijai astoņas vietas un Lietuvai 11, bet Igaunijai tiktu piešķirta papildus viena vieta, tādējādi tā EP būtu pārstāvēta ar septiņiem deputātiem, līdzšinējo sešu deputātu vietā. Papildus vietas tiktu iedalītas, piemēram, arī Francijai, Spānijai, Itālijai un citām valstīm.
Savukārt EP deputāts Krišjānis Kariņš (V) uzsvēra, ka princips, kad nevienai valstij nekas netiktu atņemts, «izietu cauri» un ir labs, jo citi modeļi paredzējuši arī iespēju Latvijai kādu vietu atņemt. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V/Par!) pauda atbalstu tam, ka pārdalītas netiktu visas Lielbritānijai šobrīd esošās 73 vietas, tādējādi atstājot «rezervi» valstīm, kas nākotnē potenciāli pievienotos ES.
Tikmēr nevalstiskās organizācijas «Eiropas kustība Latvijā» prezidents Andris Gobiņš uz piedāvāto modeli raudzījās skeptiski, iesakot vietu pārdali izmantot, lai valstīm atdotu iepriekš zaudētās vietas EP, tajā skaitā arī Latvijai, kurai iepriekš EP bija deviņi deputāti. Viņš pauda pārliecību, ka modelis apgrūtinātu vietu pārdali izskaidrot Latvijas iedzīvotājiem, kuriem būtu grūti saprast, kāpēc citām valstīm pārstāvniecība EP pieaug, bet Latvijai ne.
Plānots, ka piedāvājumu par jauno EP deputātu vietu sadalījumu EP piedāvās janvārī, bet februārī tas tiks apspriests ES Padomē. Gala versiju tam, kā izskatītos jaunais sadalījums EP būtu jāpieņem neilgi pirms vasaras, sacīja Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāvis.
