Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi no 30.decembra izsludināt valsts līmeņa ārkārtējo situāciju saistībā ar noslīdeņu apdraudētā Viļņas Ģedimina kalna stāvokli. Pašlaik attiecībā uz Ģedimina kalnu jau ir spēkā ārkārtējā situācija, kas izsludināta galvaspilsētas pašvaldības līmenī, bet decembra nogalē beigsies pusgada termiņš, kurā problēma bija jāpakļauj kontrolei.
Lēmums izsludināt ārkārtējo situāciju valsts līmenī pieņemts, pamatojoties uz valdības ārkārtējo situāciju komisijas ieteikumu. Amatpersonas cer, ka tas palīdzēs vienkāršot kalna apsaimniekošanas procedūras, kritiskos gadījumos ļaujot pieaicināt palīgā armiju, policiju vai Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Kā žurnālistiem pastāstījusi kultūras ministre Liāna Ruoķīte-Jonsone, kam uzdots vadīt valsts līmeņa operācijas kalna sakārtošanas jautājumā, tehniskā ziņā nekas principiāli nemainīsies.
«Likums skaidri nosaka - ja ārkārtējā situācija turpinās sešus mēnešus vai ilgāk - un mēs zinām, ka noslīdeņu draudi joprojām pastāv, jo ziema un pavasaris ir tas laiks, kad laika apstākļi var īpaši veicināt to veidošanos, - tādā gadījumā ir jāpāriet uz valsts līmeņa ārkārtējo situāciju,» viņa skaidrojusi.
Tomēr domājams, ka šis lēmums nemainīs ieplānoto darbu secību, jo Ģedimina kalna apsaimniekošana arī līdz šim atradās Kultūras ministrijas pārziņā.
Lietuvas Ģeoloģijas dienests novembrī atzina, ka Ģedimina kalna deformācijas procesi plešas plašumā un skar ne tikai uzbērto grunti, bet arī dabiskos grunts slāņus, tomēr kalna virsotnē esošais Ģedimina tornis un Augšējā pils saskaņā ar pašreizējiem datiem ir stabili.
Ģeologi pieļāva, ka iespējami jauni noslīdeņi, norādot, ka grunts deformācijas konstatētas gandrīz visās kalna pusēs, zeme pēc spēcīgajām lietusgāzēm ir stipri piemirkusi un gruntsūdeņi izskalo no nogāzēm smilšu daļiņas.
Viens no nogruvumiem šoruden skāra kalna austrumu nogāzi, kur, noslīdot velēnai, atsedzās galvenā gājēju celiņa balsti un iebruka arī daļa celiņa.
Eksperti uzskata, ka situācija ir labojama, un svarīgākais darbs ir nodrošināt pilnīgu kalna augšdaļas izolāciju, pilnīgu nokrišņu ūdens savākšanu un novadīšanu līdz pat kalna pakājei.
Kā tagad pastāstījusi Ruoķīte-Jonsone, pieci no sešiem noslīdeņiem jau apturēti un gandrīz pabeigta gatavošanās riskantajam ziemas un pavasara laikposmam, cenšoties maksimāli pasargāt kalna virsu no nokrišņiem.
Tikmēr kultūras ministres vietnieks Renalds Augustinavičs norādījis, ka pilnīgai Ģedimina kalna sakārtošanai varētu būt vajadzīgi pat pieci gadi. Šiem darbiem plānots piešķirt aptuveni deviņus miljonus eiro, bet iespējams, ka tam būs vajadzīga arī lielāka summa.
