Somijā slepenas informācijas publiskošana izsauc debates par drošību un preses brīvību

Reaģējot uz valsts lielākajā laikrakstā «Helsingin Sanomat» sestdien publicēto rakstu, Somijas armija un Nacionālais izmeklēšanas birojs ierosinājuši lietas par slepenas informācijas atklāšanu.

Prezidents Sauli Nīnisto savā paziņojumā norādījis, ka slepenu dokumentu nelikumīga nodošana laikrakstam nodarījusi nopietnu kaitējumu nacionālajai drošībai.

Žurnāliste Laura Halminena un viņas kolēģis Tuomo Pietilainens savā rakstā atklājuši Somijas Aizsardzības spēku izlūkošanas centra plašās pilnvaras.

Stingri apsargātais un nomaļā apvidū izvietotas izlūkošanas centrs pamatā novēro Krievijas armijas pārvietošanos Sanktpēterburgas reģionā.

Saskaņā ar «Helsingin Sanomat» galvenā redaktora Esas Mekinena teikto, laikraksta rīcībā nonākuši dokumenti, kas attiecas uz desmit gadus ilgu laika periodu.

Laikraksts apgalvo, ka izlūkdienests īsteno «slepenu politiku, kuru nekad nav apstiprinājis parlaments», jo Somijā nav likumu, kas visaptveroši regulētu slepeno dienestu uzdevumus un pilnvaras.

Mekinens norādījis, ka mediju svarīgākais uzdevums esot uzraudzīt varasiestādes un ka žurnālisti atklājuši, kā izlūkdienesti paši paplašinājuši savu rīcības lauku.

Tikmēr policija svētdienas vakarā veikusi kratīšanu Halminenas mājā un atsavinājusi viņai tālruni, datoru un elektroniskās informācijas nesējus, vēsta «Helsingin Sanomat».

Žurnāliste pirms kratīšanas centusies ar āmuru iznīcināt sava datora cieto disku, lai saglabātu noslēpumā savus avotus.

Notikušais izsaucis satraukumu arī citos medijos.

Somijas sabiedriskās raidorganizācijas «Yle» galvenā redaktore Rīka Vanelainena izteikusies, ka kratīšana žurnālistes mājā neesot kas tāds, pie kā «mēs Rietumu sabiedrībās būtu pieraduši», un ka esot «pamats satraukumam».

Arī Somijas galveno redaktoru apvienības vadītājs Arno Ahosniemi izteicies, ka šāda lieta Somijā vēl neesot pieredzēta.