2017.gadā pasaulē nogalināti 65 žurnālisti un citi mediju darbinieki, liecina preses tiesību uzraudzības organizācijas Reportieri bez robežām (RSF) ikgadējais ziņojums. Nogalināto vidū ir 50 profesionāli žurnālisti, kas ir mazākais skaits pēdējos 14 gados. Taču šis skaits samazinājies daļēji tāpēc, ka žurnālisti vienkārši pārstājuši strādāt pasaules bīstamākajās vietās, norādīts otrdien publiskotajā RSF ziņojumā.
Pasaulē bīstamākā valsts joprojām ir Sīrija, kur šogad nogalināti 12 žurnālisti, bet otra bīstamākā ir Meksika, kur noslepkavoti 11 žurnālisti.
Meksikā šogad tika nogalināts arī 50 gadus vecais Havjērs Valdess, kurš bija viens no prominentākajiem un pieredzes bagātākajiem žurnālistiem, kuri atspoguļo Meksikas narkotiku bandu karus.
Valdess tika nošauts gaišā dienas laikā Sinaolas štata galvaspilsētā Kuljakanā, Meksikas rietumos.
Savā pēdējā grāmatā «Narco-journalism» viņš rakstīja par problēmām, ar kurām jāsastopas Meksikas žurnālistiem, kuri cenšas ziņot par narkotiku karteļiem.
RSF secinājusi, ka Meksika ir žurnālistiem bīstamākā valsts, kas nav ierauta karadarbībā.
RSF norāda, ka žurnālisti, «kas atspoguļo korupciju politikā vai organizēto noziedzību», bieži tiek pakļauti sistemātiskiem uzbrukumiem.
Āzijā visbīstamākā valsts žurnālistiem šogad bijušas Filipīnas, kur sašauti vismaz pieci žurnālisti, no kuriem četri no gūtajiem ievainojumiem miruši.
RSF jau iepriekš šogad pauda bažas par situāciju Filipīnās pēc Filipīnu prezidenta Rodrigo Dutertes izteikumiem pavasarī. Prezidents sacīja, ka «tikai tāpēc, ka esi žurnālists, tu neesi pasargāts no noslepkavošanas, ja esi maitas gabals».
No 65 nogalinātajiem žurnālistiem un mediju darbiniekiem 39 tika noslepkavoti. Pārējie gāja bojā neveiksmīgu apstākļu sakritības dēļ darba laikā, piemēram, gaisa uzlidojumos vai pašnāvnieku sarīkotos sprādzienos.
RSF pieļauj, ka nogalināto žurnālistu skaits, iespējams, daļēji samazinājies arī tādēļ, ka žurnālisti tiek labāk apmācīti un aizsargāti , atrodoties karadarbības zonās. Taču tas skaidrojams arī ar apstākli, ka žurnālisti pārstājuši ziņot no valstīm, kas kļuvušas pārāk bīstamas.
«Tādas valstis kā Sīrija, Irāka, Jemena un Lībija nosūc žurnālistu asinis,» norādīts RSF ziņojumā.
Šogad smagi klājies arī žurnālistiem Turcijā, kas kļuvusi par lielāko mediju darbinieku «cietumu».
Saskaņā ar RSF datiem Turcijā ieslodzījumā atrodas vismaz 42 žurnālisti.
«Valdības kritizēšana, strādāšana «aizdomīgam» mediju izdevumam, kontaktēšanās ar sensitīvu avotu vai pat šifrētas ziņu sūtīšanas lietotnes izmantošana dod pamatu žurnālistu ieslodzīšanai, pamatojoties uz apsūdzībām terorismā,» norādīts RSF ziņojumā.
Tomēr, Ieskaitot blogerus, vislielākais skaits žurnālistu un mediju darbinieku ieslodzīti Ķīnā, kur aiz restēm atrodas 52 šo arodu pārstāvji.
RSF secinājusi, ka Ķīna pastiprinājusi vēršanos pret žurnālistiem un blogeriem.
«Valdība vairs nenotiesā savus oponentus uz nāvi, bet tā vietā tīšām pieļauj, ka viņu veselība cietumā pasliktinās, līdz viņi nomirst,» teikts ziņojumā, kā piemēru minot disidentu Liu Sjaobo un blogeri Janu Tunjaņu, kuri abi šogad nomira no vēža, kas viņiem tika diagnosticēts cietumā.
Trešajā, ceturtajā un piektajā vietā šogad pēc ieslodzīto žurnālistu skaita ierindojas Sīrija, Irāna un Vjetnama, kur cietumos atrodas attiecīgi 24, 23 un 19 žurnālisti.
