Eiropas Savienībai pilnīgi noteikti ir jākoriģē pieļautās kļūdas savā bēgļu un migrācijas politikā, jo pretējā gadījumā šķelšanās blokā kļūs vēl plašāka, tā intervijā laikrakstam «Bild am Sonntag» izteicies jaunievēlētais Austrijas kanclers Sebastians Kurcs.
Pašreizējā bēgļu politika, kad iebraucējus ir mēģināts pēc noteiktām kvotām sadalīt starp Eiropas Savienības valstīm, pēc Sebastiana Kurca domām, ir cietusi neveiksmi. «Ja mēs turpināsim šo ceļu, mēs sašķelsim Eiropas Savienību vēl vairāk. Dalībvalstīm ir pašām jāizlemj, vai un cik lielā skaitā tās uzņem bēgļus. Diskusijām par kvotām nav nekādas jēgas», intervijā «Bild am Sonntag» pavēstījis Austrijas kanclers. Arī paši migranti, kas dodas uz Eiropu, kā savu gala mērķi nemaz nav iecerējuši, piemēram, Bulgāriju vai Ungāriju, bet gan visdrīzāk Vāciju, Austriju vai Šveici.
Koriģējot Eiropas Savienības bēgļu politiku, jāņem vērā, ka arī robežas starp politiskā patvēruma meklētājiem un ekonomiskajiem migrantiem ir ļoti grūti nospraužamas. Sebastians Kurcs uzskata, ka palīdzība cilvēkiem pēc iespējas būtu jāsniedz viņu pašu izcelsmes valstīs, vai, ja tas tur nav iespējams, viņu dzimtenei tuvākajās zemēs, radot kontinentā droša patvēruma vietas. Eiropas Savienībai šie drošie reģioni jāpalīdz izveidot, iespējams, pat ar organizatorisku un militāru atbalstu.
Pārcelšanās uz Eiropu ir pieļaujama tikai kā galējais solis tur pat uz vietas, taču «mēs nedrīkstam vairs pieļaut, ka cilvēkus Eiropas Savienībā nogādā organizēti kontrabandisti». Politiskā griba šīs robežas nospraust, pēc Sebastiana Kurca domām, jau pastāv. «Eiropas līmenī bēgļu jautājumā ļoti daudz kas jau ir mainījies. Pašlaik jau visi saprot, ka ceļš, kas tika uzsākts 2015. gadā, bija aplams».
Jau ziņots, ka ES dalībvalstu starpā trūkst vienprātības par to, kā reformēt migrācijas politiku. Sevišķi domstarpības raisa 2015.gadā pieņemtā vienreizējā kvotu sistēma patvēruma meklētāju sadalīšanai vienmērīgāk pa Eiropas Savienību.
Ungārija un Slovākija plānu apstrīdēja ES Tiesā, kas šo valstu iebildumus noraidīja. Polija sākotnēji bija gatava samierināties ar šo sistēmu, taču pakāpeniski pārvērtās tās kritiķē.
Eiropas Komisijas ir uzsākusi tiesisko procedūru pret Čehiju, Ungāriju un Poliju par šo valstu atteikšanos iesaistīties patvēruma meklētāju kvotu plāna īstenošanā. Ungārija un Polija nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju pēc šī plāna, bet Čehija nav nevienu uzņēmusi pēdējā gada laikā.
Eiropas Komisijas plāni ieviest pastāvīgu mehānismu patvēruma meklētāju sadalei nākotnē jau vairākus mēnešus atrodas strupceļā.
