Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels trešdien paziņojis, ka Berlīne vēlas vienoties par ANO miera novērotāju misijas mandātu Austrumukrainā pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām martā.
Vācija pirms Krievijas vēlēšanām aicina vienoties par ANO miera novērotājiem Austrumukrainā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrs arī kritiski izteicās par ASV lēmumu piegādāt Ukrainai letālo bruņojumu, tostarp prettanku raķetes.
Gabriels, kurš ieradies vizītē Ukrainā, žurnālistiem Kijevā sacīja, ka «bruņota un spēcīga miera uzturētāju misija» pamiera nodrošināšanai Austrumukrainā būtu «saprātīgs risinājums».
Viņš pauda cerību, ka par misijas mandātu izdosies vienoties pirms 18.martā paredzētajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, kurās, gandrīz droši, uzvarēs līdzšinējais valsts galva Vladimirs Putins.
Putins pagājušajā gadā ierosināja izvietot ANO miera uzturētājus tikai gar frontes līniju un nesūtīt tos uz apgabaliem, kurus kontrolē Krievijas atbalstītie kaujinieki.
Gabriels nosodīja Putina ierosinātos ierobežojumus miera uzturētāju misijai, norādot, ka tie padarītu «kontakta līniju par «de facto» robežu».
Viņš sacīja, ka ANO misijai nedrīkst stāties ceļā Ukrainas teritoriālās vienotības atjaunošanai.
Gabriels arī paziņoja, ka Vācija skeptiski attiecas pret ASV lēmumu piegādāt Ukrainai letālo bruņojumu.
Lai gan Ukraina solījusi izmantot ASV piegādātos ieročus tikai savai aizsardzībai, Gabriels sacīja, ka, viņaprāt, reģionā jau ir gana daudz ieroču un to skaitu nevajadzētu vēl palielināt.
Plānots, ka Gabriels un Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins ceturtdien apmeklēs Doņeckas reģionu.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 300 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.