Piedaloties Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā, Dānija vienlaikus gādā arī pati par savu drošību, norādījis šīs valsts premjerministrs Larss Leke Rasmusens, kas pirmdien Zokņu aviobāzē pie Šauļiem tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.
Viņš atgādinājis, ka kopš Baltijas valstu iestāšanās NATO 2004.gadā dāņu karavīri šai misijā piedalās jau sesto reizi.
Lietuvas prezidente pēc šīs tikšanās savukārt uzsvērusi, ka Krievija ar savu neprognozējamo, agresīvo un neslēpti pret Rietumiem vērsto izturēšanos rada reālus militārus draudus gan reģiona, gan visas Eiropas drošībai, kā to īpaši apliecinājušas pērnruden rīkotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Zapad 2017», kurās izmēģināti agresīvi uzbrukuma scenāriji pret NATO.
Pēc viņas teiktā, šobrīd viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir nostiprināt ātru un efektīvu militāro aliansi, kas spētu operatīvi pārslēgties uz plaša mēroga kolektīvās aizsardzības operācijām, un šai nolūkā ir svarīgi izstrādāt Baltijas valstu atbalstīšanas stratēģiju, novērst iespējamu reģiona militāro izolāciju, nodrošināt reģiona pretgaisa aizsardzību un īstenot alianses štābu reformu.
Jau ziņots, ka Dānijas karavīri ar četriem iznīcinātājiem «F-16» šomēnes Zokņos sāka pildīt NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju, tikmēr Dānijas Aizsardzības spēku mehanizētās kājnieku rotas pamatsastāvs ieradās Emari aviobāzē Igaunijā, lai kopā ar britu karavīriem dienētu NATO taktiskajā kaujas grupā. Dānijas karavīri rotācijas kārtībā pārņēma dienestu Igaunijā no franču kolēģiem, kuri savukārt devās dienēt uz Lietuvu.
Dānijas Bruņoto spēku virsnieks vada Viļņā izveidoto NATO komandvadības štāba elementu (NFIU), kas atzīts par efektīvāko no visiem gar alianses austrumu robežu izveidotajiem štābiem. Dāņu karavīri ne vienreiz vien piedalījušies vērienīgās alianses mācībās Lietuvas teritorijā.
