Imitētā demokrātija. Krievijas vēlēšanas bez īstas opozīcijas

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/SCANPIX

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs nevarēs startēt šā gada martā paredzētajās prezidenta vēlēšanās un sacensties par amatu ar Vladimiru Putinu, kurš vēloties būt «imperators uz mūžu», kā to nesenā intervijā raksturoja Navaļnijs. Iemesls ir skaidrs - Krievijas demokrātijas imitācijā īsts politiķis nav gaidīts, raksta vācu medijs «Der Spiegel».

Veids, kādā Krievijā tiek izraudzīts valsts galva, ir šīs «simulētās demokrātijas» piemērs, norāda «Der Spiegel» Maskavas biroja vadītājs Kristians Ešs. Centrālā vēlēšanu komiteja aizliegusi Navaļnijam kandidēt gaidāmajās vēlēšanās, lai gan viņš ir vienīgais opozīcijas politiķis, kas nāca klajā ar nopietnu priekšvēlēšanu kampaņu. Aizlieguma iemesls - Navaļnijam ir krimināla sodāmība. Formāli tā ir taisnība, jo pirms vairākiem gadiem viņu notiesāja tā dēvētajā «Kirovļes» lietā par līdzekļu izšķiešanu. Taču Navaļnija tiesas procesu kritizējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa un viņa atbalstītāji, kuri Navaļnijā saskata spēcīgu cīnītāju pret Krievijā valdošo korupciju un dēvē viņu par Putina «ienaidnieku numur viens».

Navaļnija plāns bija kā īstam politiķim piedalīties simulētā vēlēšanu kampaņā - viņš apceļoja valsti, tiekoties ar potenciālajiem vēlētājiem, viņa kampaņai bija darbinieki un regulārs pasākumu kalendārs. Ja Kremlis no vēlēšanu cīņas izslēgtu vienīgo reālo oponentu, tas parādītu, cik absurds ir vēlēšanu cirks, jo uzvarētājs visiem ir zināms jau iepriekš, uzsver Ešs.

Imitētā demokrātijā nav godīgu vēlēšanu, neatkarīga parlamenta un tiesu sistēmas. Bet tajā nav arī diktatūrām raksturīgo masu represiju, tāpēc, veicot izveicīgu intelektuālo un morālo akrobātiku, tiek radīta ilūzija par reālu demokrātiju. Bet kāpēc? Viens no iemesliem - imitēta demokrātija darbojas ātrāk nekā reāla demokrātija. Kā piemēru tam var minēt steigšus pieņemto «ārvalstu aģentu» likumu - atbildi Vašingtonai, kas šādu statusu piemēroja Kremļa sponsorētajai raidorganizācijai RT. Krievijas Valsts domes deputāti bija sašutuši un pieprasīja «simetrisku» atbildi. Trīs darba dienu laikā likumprojektu apstiprināja parlaments - neviens deputāts nebalsoja pret, neviens neatturējās. Pateicoties jaunajam likumam, ikvienu ārzemju mediju Krievijā var pasludināt par «ārvalstu aģentu», taču Dome steigā aizmirsa norādīt, kura valsts iestāde var šādu statusu piešķirt, kādi kritēriji tiks ņemti vērā un ko tas vispār nozīmēs medijiem.

Krievijas Federācija ir pusprezidentāla republika, un tās Valsts Dome formāli līdzinās Francijas Nacionālajai Asamblejai. Taču realitātē Valsts Domei ir samērā maza ietekme uz valdību, bet uz tautas vēlēto prezidentu - nekāda. Tomēr situācija ne vienmēr ir bijusi tāda. 90.gados Krievijas Valsts Dome toreizējam prezidentam Borisam Jeļcinam draudēja ar impīčmentu, noraidīja premjerministra kandidātu un veica nozīmīgas izmaiņas budžetā. Tomēr Putina valdīšanas laikā šādas darbības vairs nav iedomājamas.

Cenšoties atjaunot Valsts Domes reputāciju, tās priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins ar stingru roku ieviesa vairākas izmaiņas institūcijas darbībā. Viena no viņa ieviestajām pārmaiņām bija draudi piespriest naudassodu Valsts Domes deputātiem par neierašanos uz sesijām. Putina partija «Vienotā Krievija» ieņem 343 no 450 deputātu krēsliem - trīsreiz vairāk nekā visas opozīcijas partijas kopā ņemtas. «Vienalga, vai tu tur esi vai ne, likumus tas tāpat nemaina,» sacīja Valsts Domes deputāts Valērijs Raškins no Komunistu partijas. «Tas ir kā «Vienotās Krievijas» konveijers.»

2010.gadā atklātībā nonāca video no balsojuma par likumprojektu, kas aizliegtu sēsties pie stūres pēc jebkāda alkohola daudzuma lietošanas. Pēc pusdienām zāle bija gandrīz tukša, bet daži deputāti skraidīja pa krēslu rindām un savu kolēģu vietā spaidīja balsojuma pogas. Elektroniskās balsošanas sistēma uzrādīja, ka nobalsojuši 449 no 450 deputātiem, lai gan vairums no viņiem zālē nemaz neatradās.

Gadu vēlāk Krievijas parlaments pieņēma represīvus likumus, kas ļāva Kremlim apspiest pret Putinu vērstus protestus. Lai arī opozīcijai Valsts Domē bija vairāk vietu nekā pašlaik, realitātē tas neko daudz nemainīja, jo bez Kremļa piekrišanas jaunu partiju Krievijā nodibināt ir teju neiespējami un tādā gadījumā jārēķinās ar neskaitāmiem spieķiem riteņos, kā to uzskatāmi parādīja Navaļnija sekotāju neauglīgie mēģinājumi oficiāli reģistrēt «Progresa partiju».

«Domē vairs nav neviena īsta opozīcijas likumdevēja,» norāda Dmitrijs Gudkovs, kurš savulaik bija tās deputāts no partijas «Taisnīgā Krievija». 2013.gadā viņu par nepaklausību izraidīja no partijas frakcijas, un līdz 2016.gadam viņš bija neatkarīgais deputāts. Pēc tam viņu vairs atkārtoti neievēlēja Valsts Domē.

«Tie tur, augšā, baidās ne tikai no revolūcijas; viņi baidās pat no dzīvīgas diskusijas,» stāsta Gudkovs.

Tā kā Kremlis opozīcijas partijas tur īsā pavadā, apstiprinot kandidātu sarakstus un lemjot par pielaidi medijiem, tās ir ļoti mērenas.

Imitētā demokrātijā vajag imitētu opozīciju, raksta Ešs. Šo funkciju pilda «apdāvinātais aktieris» Vladimirs Žirinovskis, kurš it kā rosina debates, bet tajā pašā laikā savos balsojumos ir pilnīgi lojāls Kremlim.

«Mēs esam opozīcijā valdībai un prezidentam,» klāsta Žirinovskis. «Mēs esam mazliet kā gripa. Vai gribat, lai kļūstam par tuberkulozi?» Opozīcija kā lipīga slimība - nudien interesanta metaforas izvēle.

Kamēr Valsts Dome vairāk atgādinās butaforiju, nevis svarīgu valsts varas orgānu, cīņa par varu norisināsies citur - Kremļa sienās vai ielu protestos. Līdz ar Navaļnija izslēgšanu no vēlēšanu cīņas pieaugusi iespēja, ka Krievijā būs jauns protestu vilnis. Navaļnijs savus atbalstītājus aicinājis 28.janvārī rīkot demonstrācijas visā valstī.

«Vēlēšanas bez sāncensības nav nekādas vēlēšanas,» sacījis Navaļnijs.
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu