. Vācijas Ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls trešdien pieļāvis iespēju izveidot ekspertu grupu, lai izvērtētu Polijas politiķu prasības Berlīnei maksāt reparācijas par Otrā pasaules kara laikā nodarīto kaitējumu.
Vācijas ārlietu ministrs pieļauj ekspertu komisijas izveidi Polijas prasīto reparāciju jautājumā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tajā pašā laikā, tiekoties ar savu poļu kolēģi Jaceku Čaputoviču, Gabriēls atkārtoti uzsvēra, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un divpusējiem līgumiem reparāciju jautājums jau sen esot atrisināts.
«Vācijas valdībai ir skaidra pozīcija – no mūsu viedokļa reparācijām nav pamata,» norādīja Gabriēls. «Pēc komunisma krišanas Polijā jautājums ir juridiski atrisināts ar Polijas valdību.»
Arī Čaputovičs norādīja, ka Varšava ir gatava nodot šo problēmu ekspertu izvērtēšanai. Tomēr viņš piebilda, ka publiskas debates šajā jautājumā Polijai ir svarīgas.
Abi ministri arī uzsvēra, ka tuvas attiecības starp Vāciju un Poliju ir svarīgas gan abām valstīm, gan Eiropas Savienībai (ES).
Gabriēls arī izteicās, ka atzinīgi vērtē Polijas centienus izskaidrot savu nostāju pretrunīgi vērtētās tiesu sistēmas reformas jautājumā.
«Ja Polija piedāvā izklāstīt savus argumentus pret Eiropas Komisiju (EK) tā dēvētajā baltajā grāmatā, mēs neatteiksimies ar tiem iepazīties,» sacīja Vācijas ārlietu ministrs.
Kā ziņots, EK 20. decembrī iedarbināja ES līguma septīto pantu, reaģējot uz Polijas realizētajām tiesu sistēmas reformām, kuras, kā apgalvo Brisele un Polijas opozīcija, grauj tiesu varas neatkarību un varas nošķiršanas principus. ES līguma septītais pants nekad iepriekš nav izmantots un teorētiski var novest pie valsts balsstiesību apturēšanas ES ministru padomē.
Taču tam nepieciešama visu pārējo ES dalībvalstu piekrišana, un Ungārija jau vairākkārt paziņojusi, ka izmantos savas veto tiesības, lai neļautu pret Varšavu vērst sankcijas.
Arī vairākas citas dalībvalstis ir visai negribīgas saasināt attiecības ar Poliju, un Varšava izvērsusi aktīvu divpusējās diplomātijas kampaņu, lai gūtu citu Eiropas galvaspilsētu atbalstu savā konfliktā ar Briseli.