Kādā būvlaukumā Krievijas pilsētas Sanktpēterburgas nomalē rosās strādnieki, kuri dzīvo turpat blakus uzbūvētā šaubīga paskata barakā - šie strādnieki ir piespiedu darbaspēks no Ziemeļkorejas, un viņi ir daļa no aptuveni 50 000 ziemeļkorejiešu, kuri no Ziemeļkorejas nosūtīti «valsts darbā» uz Krieviju. ASV medijs CNN stāsta par ziemeļkorejiešu strādnieku «slepeno dzīvi» Krievijā un Krievijas «žonglēšanu» ar starptautiskajām sankcijām pret Ziemeļkorejas režīmu.
Kā liecina ASV Valsts departamenta dati, ziemeļkorejiešu strādnieki ārvalstīs uzskatāmi par vergiem līdzīgu darbaspēku, jo aptuveni 80% viņu nopelnītās naudas tiek sūtīti uz Phenjanu Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna režīma finansēšanai.
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aplēsēm ziemeļkorejiešu strādnieki ārvalstīs katru gadu uz Phenjanu nosūta aptuveni pusmiljardu ASV dolāru.
ANO pauž bažas, ka šī nauda tiek izmantota arī lai finansētu Ziemeļkorejas raķešu un kodolprogrammas.
Saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju, kas vērsta uz Ziemeļkorejas kodolambīciju ierobežošanu, citām valstīm ir tiesības turpināt noteiktu laiku nodarbināt ziemeļkorejiešu strādniekus, tomēr šīm valstīm ir aizliegts izsniegt jaunas darba atļaujas darbaspēkam no šīs valsts.
Pēdējais ANO Drošības padomes lēmums, kas pieņemts pagājušā gada decembrī, nosaka, ka visām valstīm līdz 2019.gada beigām ir jāizraida visi Ziemeļkorejas strādnieki un darba drošības novērotāji.
Tā kā nav precīzas informācijas, cik tieši ziemeļkorejiešu šobrīd strādā Krievijā, analītiķi norāda, ka nav skaidrs, vai tiešām viņi visi līdz nākamā gada beigām dosies mājup.
Lēmums par ziemeļkorejiešu strādnieku izraidīšanu ir daļa no jaunās sankciju programmas, kas pieņemta, reaģējot uz Ziemeļkorejas pagājušā gada novembrī veikto ballistiskās raķetes izmēģinājumu. Kā apgalvoja Phenjana, tā veiksmīgi izmēģinājusi raķeti, kas spēj sasniegt jebkuru vietu ASV kontinentālajā teritorijā.
Stingrākas sankcijas
Lai arī Krievija atbalstīja ANO decembra rezolūciju pret Ziemeļkoreju, viens Krievijas likumdevējs sarunā ar CNN apšaubīja jauno sankciju efektivitāti centienos ierobežot Kima Čenuna plānus attīstīt kodolieročus.
«Līdzīgi kā Ziemeļkoreja, arī Krievija ir pakļauta sankcijām [par tās lomu Ukrainas krīzē]. Es esmu pārliecināts, ka šīs sankcijas nekad tā īsti nav ietekmējušas mūsu iekšpolitiku un ārpolitiku,» izteicās Krievijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Konstantīns Kosačevs.
«Sankcijas nav pareizais instruments. Tas nav risinājums Ziemeļkorejas problēmai,» viņš piebilda.
Saspīlējuma mazināšanās
Lai arī Ziemeļkoreja jaunākās sankcijas nodēvēja par «kara pieteikumu», tomēr kopš to ieviešanas saspīlējums Korejas pussalā ir samazinājies – šomēnes notika pirmās oficiālās Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas sarunas kopš 2015.gada.
Krievija ne reizi vien ir saskārusies ar apsūdzībām centienos vājināt «sankciju garu», plaši nodarbinot darbaspēku no Ziemeļkorejas. Tāpat Krievijai nācies taisnoties par starptautiskajos medijos izskanējušo informāciju, ka tā turpinot piegādāt Ziemeļkorejai naftas produktus, lai arī Phenjanai noteiktās sankcijas to liedz darīt.
Kosačevs gan noliedza pieņēmumu, ka Krievija neatbalstītu ANO rezolūciju attiecībā uz Ziemeļkoreju. Viņš uzsvēra, ka Krievija stingri ievēro jebkuras sankcijas, kuras noteikusi ANO Drošības padome.
Tomēr, kā norāda Maskavas Kārnegī centra Āzijas un Klusā okeāna reģiona programmas vadītājs Aleksandrs Gabujevs, Krievijas atbalsts sankcijām nav līdz galam patiess un valsts slēpto nepatiku pret jebkādām sankcijām Ziemeļkorejai nosaka Krievijas nevēlēšanās pieļaut prorietumnieciska režīma izveidošanos Ziemeļkorejā.
«Es nedomāju, ka Krievija tiešām tic sankcijām. Atbalstot starptautiskās sankcijas [Ziemeļkorejai], Krievija tajā pašā laikā no visa spēka cenšas tās padarīt cik vien iespējams «bezzobainas»,» uzsvēra Gabujevs.
Tikmēr būvlaukumā bez izmaiņām
Tikmēr būvlaukumā Sanktpēterburgā ziemeļkorejiešu strādnieki pusdieno pustumšā ēdnīcā, kuras sienas rotā dažādi uzraksti korejiešu valodā, un ne visai vēlas sarunāties ar CNN korespondentu.
Lai arī ziemeļkorejieši ārvalstīs strādā ne tajos labākajos apstākļos, Gabujevs pauž viedokli, ka darbs «valsts labā» ārvalstīs Ziemeļkorejā ir visai pieprasīts, jo, pat ja lielākā daļa algas tiek sūtīta Kima Čenuna režīmam, tāpat šie strādnieki var nopelnīt vairāk, nekā viņi saņemtu par darbu Ziemeļkorejā.
Līdzīga arī ir Krievijas oficiālā pozīcija – Krievija uzsver, ka ziemeļkorejiešu strādnieku nodarbināšana ir veids, kā Krievija palīdz ziemeļkorejiešiem izdzīvot.
Tomēr daudzi eksperti uzskata, ka Krievija patiesībā vēlas palīdzēt nevis parastajiem ziemeļkorejiešiem, bet gan Kima režīmam, jo tā nevēlas pieļaut režīma maiņu Ziemeļkorejā.
«Nekontrolēts Ziemeļkorejas sabrukums nozīmē karu vai bēgļu straumes, bet tas arī nozīmē apvienoto Koreju, kas būs ASV sabiedrotā. Tas savukārt var nozīmēt arī ASV karaspēka izvietošanu netālu no Krievijas robežas, un to Krievija pilnīgi noteikti nevēlas pieļaut,» uzsver Gabujevs.
Krievija ir iesaistīta smalkā «žonglēšanā» - no vienas puses atbalstot starptautiskās sankcijas pret Ziemeļkoreju, bet tajā pašā laikā palīdzot šim režīmam izdzīvot.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)