Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis ceturtdien aizstāvēja likumprojektu, kas paredz cietumsodu par «poļu nāves nometņu» pieminēšanu un kuru ir kritizējušas Izraēla, ASV, Eiropas Savienība (ES) un Ukraina.
Polijas premjers aizstāv likumprojektu, kas paredz cietumsodu par «poļu nāves nometņu» pieminēšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Moraveckis, kurš vada konservatīvās partijas «Likums un taisnīgums» (PiS) izveidotu valdību, izteicās pēc tam, kad šo likumprojektu ceturtdienas rītā apstiprināja parlamenta augšpalāta Senāts. To jau pirms tam apstiprināja parlamenta apakšpalāta Seims, un vēl ir vajadzīgs tikai Polijas prezidenta Andžeja Dudas paraksts, lai šis likumprojekts iegūtu likuma spēku.
Likumprojekts ir reakcija uz ārvalstu mediju praksi pēdējos gados dēvēt Aušvicu un pārējās nometnes nacistiskās Vācijas okupētajā Polijā par «poļu nāves nometnēm». Tas paredz līdz trim gadiem ilgu cietumsodu par šādām frāzēm vai par Polijas apsūdzēšanu līdzdalībā nacistiskās Vācijas noziegumos.
«Viena no ļaunākajām melu formām [par holokaustu] ir īsto vaininieku atbildības samazināšana un šīs atbildības piedēvēšana viņu upuriem,» Moraveckis sacīja uzrunā valsts iedzīvotājiem.
«Mēs gribam cīnīties pret šo nepatiesību ... Tāpēc mēs veicām grozījumus likumā ... Nometnes, kur tika noslepkavoti miljoniem ebreju, nebija poļu nometnes. Šo patiesību vajag aizsargāt,» teica Moraveckis.
Izraēla ir paudusi bažas, ka šis likumprojekts varētu kalpot tam, lai noliegtu atsevišķu poļu līdzdalību holokaustā.
«Izraēla ar vislielāko nopietnību skatās uz jebkuru mēģinājumu mainīt vēsturisko patiesību. Neviens likums nemainīs faktus,» ceturtdien paziņoja Izraēlas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Emanuels Nahšons.
Kad Seims pagājušo piektdien pieņēma šo likumprojektu, tas izprovocēja Izraēlas protestu un centienus panākt tā atcelšanu.
«Mums nav nekādas iecietības pret patiesības sagrozīšanu un vēstures pārrakstīšanu vai holokausta noliegšanu,» svētdien sacīja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu.
Moraveckis ceturtdien savā atbildē uz to sacīja, ka «mēs saprotam emocijas, kas nāk no Izraēlas», bet piebilda, ka «patiesības izplatīšana par holokaustu ir ne tikai Izraēlas, bet arī Polijas darbs».
Viņš teica, ka gan ebreji, gan poļi piedzīvoja nāvi un ciešanas nometnēs, kuras nacistiskā Vācija izveidoja okupētās Polijas teritorijā, un ka Polija ir «patiesības pusē».
«Mūsu valdība nosoda visus noziegumus, kas izdarīti uz Polijas zemes Otrā pasaules kara laikā, neatkarīgi no vaininieku vai upuru tautības. Mēs nekad neierobežosim runas brīvību par holokaustu,» teica Moraveckis. «Mēs to esam parādā visiem, kas pieredzēja [holokaustu].»
Eiropadomes prezidents un Polijas ekspremjers Donalds Tusks, kuram ir saspīlētas attiecības ar PiS un Polijas valdību, nosodīja likumprojektu, apgalvojot, ka tā dēļ pēdējās dienās ir atkārtoti lietots aplamais «poļu nāves nometņu» termins.
«Likumprojekta autori ir izreklamējuši šo nicināmo apmelojumu visā pasaulē efektīvāk, nekā jebkurš to iepriekš bija darījis,» Tusks rakstīja tviterī.
Polijas prezidentam Andžejam Dudam ir 21 dienas laikā jāparaksta šis likumprojekts, lai tas iegūtu likuma spēku.
Tā galvenais mērķis ir novērst to, ka cilvēki piedēvē «poļu nācijai vai valstij atbildību vai līdzatbildību par noziegumiem, kurus izdarījis vācu Trešais reihs, vai par citiem noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem».
Abas Polijas parlamenta palātas kontrolē PiS, kas ir centusies atdzīvināt patriotismu, slavinot poļu varonību cīņās pret nacistisko Vāciju, komunistu režīmu, ukraiņu nacionālistiem vai padomju Sarkano armiju.
Likumprojekts ir saniknojis arī Ukrainu, kas kritizē tā sadaļu, kura paredz kriminālsodu katram, kurš noliegtu to, ka ukraiņu nacionālisti izdarījuši noziegumus pret poļiem laikā no 1925 līdz 1950.gadam.
«Es esmu dziļi nobažījies par Polijas parlamenta lēmumu,» sociālajā tīklā «Facebook» rakstīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko, nosaucot premisas, ar kurām pamatots šis likums, par «galīgi neobjektīvām un pilnīgi nepieņemamām».
ASV Valsts departamenta preses sekretāre Hetere Nauerte pirms Polijas Senāta balsojuma pauda «bažas», ka «šis likumprojekts var kaitēt runas brīvībai un akadēmiskām pārrunām».
«Mēs arī esam nobažījušies par sekām, kādas šis likumprojekts ... var radīt Polijas stratēģiskajām interesēm un attiecībām – tai skaitā ar ASV un Izraēlu,» viņa piebilda.
Polijas prezidents Andžejs Duda svētdien pēc Izraēlas iebildumiem solīja pārskatīt šo likumprojektu, bet pirmdien sacīja, ka viņu ir «pārsteigusi» Izraēlas «niknā un ļoti nelabvēlīgā reakcija».
«Mēs nepavisam nevaram atkāpties, mums ir tiesības aizstāvēt vēsturisko patiesību,» piebilda Duda.
Polija nacistiskās Vācijas īstenotās okupācijas laikā zaudēja sešus miljonus savu pilsoņu, tai skaitā trīs miljonus ebreju. Okupētajā Polijā par jebkādu palīdzību ebrejiem draudēja nāvessods.
Pasaules Holokausta piemiņas centrs «Yad Vashem» ir atzinis par «taisnajiem starp tautām» vairāk nekā 6700 poļus – vairāk nekā jebkuras citas tautas pārstāvjus. Šāds statuss tiek piešķirts neebrejiem, kas glābuši ebrejus no nacistiem.
«Yad Vashem» savā paziņojumā atzina, ka frāze «poļu nāves nometnes» ir «vēstures sagrozīšana», «tomēr ierobežojumi pētnieku un citu paziņojumiem par poļu tiešo vai netiešo līdzdalību noziegumos, kas izdarīti uz viņu zemes holokausta laikā, ir nopietns izkropļojums».
Amerikas Ebreju komitejas vadītājs Deivids Hariss aicināja Polijas līderus «atsaukt šo likumdošanas aktu un koncentrēties uz izglītošanu par neprecīzu un kaitīgu runu, nevis uz tās kriminalizēšanu».
Lai gan likumprojektā norādīts, ka tas nav attiecināms uz pētniekiem vai akadēmiskiem darbiem, kritiķi joprojām uzskata to par bīstamu soli.
Oponenti sevišķi bažījas, ka tas varētu kavēt tādu jautājumu izpēti, ko nelabprāt cilā Polijas nacionālistiski noskaņotās varasiestādes, piemēram, jautājumu par poļiem, kuri Otrā pasaules kara laikā šantažēja ebrejus vai nodeva tos nacistiem.