80.gados par mediju sensāciju kļuva identiskie trīņi, kuri bija uzauguši dažādās ģimenēs, bet studiju gados satika viens otru. Taču stāstam par laimīgo satikšanos ir drūma priekšvēsture. Izrādās, puiši zinātniska eksperimenta vārdā tika adoptēti ģimenēs ar dažādu rocību, lai pētītu, kā uzaugšana atšķirīgos apstākļos ietekmēs viņu dzīvi, vēsta «The Independent». Ne trīnīši, ne arī viņus adoptējušās ģimenes nezināja, ka ir kļuvuši par izmēģinājuma trusīšiem.
Roberts Šafrans, Edijs Gallands un Deivids Kelmens par brāļiem uzzināja tikai 19 gadu vecumā.
1980.gadā Šafrans ieradās uz pirmo mācību dienu Salivana apgabala koledžā Ņujorkā un nesaprata, kāpēc viņu sveicina un apskauj studiju biedri, kurus viņš pirms tam nemaz nebija redzējis. Izrādījās, ka koledžā iepriekšējā gadā bija mācījies Gallands, tomēr studijas pameta un jaunajā mācību gadā koledžā vairs neatgriezās.
Šafrans koledžā satika Gallanda draugu Maiklu Domnicu, kurš pajautāja, vai Šafrans ir adoptēts un vai viņa dzimšanas datums ir 1961.gada 12.jūlijs - tāpat kā Gallandam. Tā noskaidrojās, ka Šafrans un Gallands ir brāļi. Kad viņu stāsts nokļuva medijos, ar viņiem sazinājās Kelmens - trešais brālis, kurš izskatījās tieši tāpat.
Brāļi kļuva tik slaveni, ka pat ieguva nelielu lomu 1985.gada filmā «Desperately Seeking Susan», kurā vienu no galvenajām lomām spēlēja popzvaigzne Madonna.
Taču vēlāk atklājās, ka brāļu stāstam ir nejauka priekšvēsture. 1961.gadā ar trīnīšu adopciju nodarbojās aģentūra «Louise Wise», kas vairs nepastāv. Sākotnēji aģentūras pārstāvji teica, ka mazuļi izšķirti tāpēc, lai vairāk ģimeņu varētu tikt pie bērniem, vēsta «The Washington Post». Taču vēlāk atklājās, ka tā nebija taisnība. Trīnīši tika nošķirti Austrijā dzimušā psihoanalītiķa Pētera Neubauera slepena zinātniskā pētījuma ietvaros. Neubauers vadīja Bērnu attīstības centru Manhetenā, kas tagad apvienojies ar Ebreju Ģimenes un bērnu lietu padomi.
Pētījuma ietvaros dvīņi un trīnīši tika izšķirti pēc dzimšanas un nodoti adopcijā ģimenēm ar atšķirīgu socioekonomisko statusu. Turpmākajos gados Neubauera darbinieki regulāri apciemoja bērnus un par saviem novērojumiem informēja Neubaueru. Vecākiem netika atklāts, ka viņu adoptētajiem bērniem ir brāļi vai māsas, kas dažos gadījumos dzīvoja vien pāris kilometru attālumā.
Atklājums brāļus satrieca - Šafrans pētījumu pielīdzinājis nacistu sociālajiem eksperimentiem.
«Tas bija ļauni. Tas bija nepareizi,» sacīja Kelmens.
Brāļi uzskata, ka viņu nošķiršana un lielā slepenība negatīvi ietekmējusi viņu dzīvi. Gallands 90. gados izdarīja pašnāvību, domājams, ģenētiski pārmantotas psihiskas slimības dēļ, par ko abi pārējie brāļi netika informēti.
Sandensas kinofestivālā šogad debitēja dokumentālā filma par šiem brāļiem «Three Identical Strangers» («Trīs identiski svešinieki»). Viņi nav vienīgie, kuri kā bērni tika ierauti Neubauera eksperimentos, - 60. un 70. gados tas pats notika ar vairākiem citiem dvīņiem un trīnīšiem. «Domāju, ka pirmā lieta, ko [Ebreju Ģimenes un bērnu lietu padomei] vajadzēja izdarīt, uzzinot par šo filmu, bija paziņot dzīvajiem dvīņiem vienam par otru un arī par mirušajiem, lai viņi zina. [Padome] joprojām nav atzinusi, ko izdarīja, tā arī neatvainojās un nepiedāvāja kompensāciju,» festivālā teica Šafrans.
Padome, kurā strādā vairāk nekā 3000 cilvēku, darbojas tādās jomās kā garīgā veselība, bērnu attīstība un vardarbības ģimenē novēršana. Bezpeļņas organizācijai ir gandrīz 150 gadus sena vēsture. «Louise Wise» adopcijas aģentūra beidza pastāvēt 2004. gadā. Neubauera pētījums tiek turēts slepenībā Jeila universitātē. Tas netiek pilnībā publiskots, lai arī tā subjekti vairākkārt prasījuši to izdarīt. Pats Neubauers aizgāja mūžībā 2008.gadā.
Ebreju Ģimenes un bērnu lietu padome nesniedza komentārus filmas «Three Identical Strangers» veidotājiem. Sarunā ar «The Washington Post» organizācija sacīja, ka neatbalstot Neubauera pētījumu un neesot bijusi iesaistīta dvīņu un trīnīšu izšķiršanā.
