Eksperiments: britu jaunieši izmēģina «austrumeiropiešu darbu» kāpostu audzētavā

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: video

Britu raidorganizācija BBC ziņo par savdabīgu eksperimentu, ko veikuši vietējie jaunieši vecumā no 18 līdz 23 gadiem. Viņi vienu dienu nostrādājuši uzņēmumā «Southern England Farms Ltd» Kornvolā, novācot no lauka kāpostus, - darbu, ko lielākoties veic imigranti no Austrumeiropas valstīm.

Saimniecības īpašnieks Grenvils Ričardss stāsta, ka nodarbinot apmēram 500 cilvēku. Gandrīz visi darbinieki, kas strādā uz lauka, ir no Austrumeiropas valstīm, taču Ričardss saka, ka labprāt pieņemtu darbā arī vietējos strādniekus.

Uz jautājumu, kāpēc briti nepiesakās darbā, Ričardss atbild: «Jūs redzat, kādi šodien ir apstākļi. Tas ir smags darbs.» Ir auksts, lauks ir dubļains un darbs ir fiziski grūts. Taču strādnieki var samērā labi nopelnīt - visi kāpostu novācēji saņem vismaz minimālo algu, bet ražīgākie darbinieki vasarā var nopelnīt līdz pat 800 sterliņu mārciņām (900 eiro) nedēļā.

Jauniešu komandas mērķis ir novākt līdz 10 000 kāpostu, ko sapildīt 2000 maisos.

«Tas nav viegli. Manas rokas ir pārāk mazas, tās ir nosalušas un man tek deguns,» stāsta 23 gadus vecā pārdevēja Dženifera Branta.

«Man jau ir nosaluši pirksti,» saka 22 gadus vecā Džezmina Mičela, kura strādā restorānā. «Un mēs šeit esam mazāk nekā stundu.»

Kad britu jaunieši nostrādājuši četras stundas, jau redzama pamatīga atšķirība - viņi novākuši desmit reizes mazāk kāpostu nekā austrumeiropiešu kolēģi.

«Daudzi kāposti aizgājuši bojā,» atzīst 18 gadus vecais Konors Stīvenss, kurš mācās mūzikas producēšanu. «Domāju, ka mūsu eksperiments šiem cilvēkiem izmaksājis daudz naudas.»

Pagājušogad Kornvolā veiktā pētījumā atklājās, ka uzreiz pēc «Brexit» referenduma samazinājās no citām valstīm iebraukušo darbinieku skaits. Grāfistes fermās šobrīd vidēji izdodas piesaistīt tikai 65% no vajadzīgajām darba rokām.

«Pašlaik pie mums ir vairāk bulgāru un rumāņu, jo lietuvieši un poļi vairs negrib braukt uz šejieni. Valūtas kursa dēļ viņiem no tā nav lielas jēgas,» skaidro Ričardss.

«Nedomāju, ka es tā varētu strādāt divas dienas,» norāda Stīvenss. Jaunieši atzīst, ka diez vai izvēlētos pelnīt iztiku ar šādu darbu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu