Eiropas Komisijas (EK) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē pirmdien brīdināja Lielbritāniju, ka tā saskarsies ar neizbēgamiem tirdzniecības ierobežojumiem, ja pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) pametīs arī bloka vienoto tirgu un muitas savienību.
Pēc sarunām Londonā ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju un «Breksita» lietu ministru Deividu Deivisu Barnjē atkārtoja, ka ES ir nepieciešama «skaidrība» par britu redzējumu abu pušu nākotnes attiecību jautājumā.
«Bez muitas savienības un vienotā tirgus tirdzniecības ierobežojumi precēm un pakalpojumiem ir nenovēršami,» viņš brīdināja.
«Pienācis laiks izvēlēties,» piebilda Barnjē.
Apmeklējot šobrīd Londonā izvietoto Eiropas Banku iestādi, kas pēc «Breksita» tiks pārcelta uz Parīzi, Barnjē atkārtoja brīdinājumu, ka tiks ietekmēta finanšu pakalpojumu sniegšana.
«Kad Lielbritānija izstāsies no ES vienotā tirgus, finanšu pases vairs nebūs,» viņš sacīja, norādot uz Londonas banku tiesībām piedāvāt pakalpojumus visā bloka teritorijā.
Meja ir paziņojusi, ka Lielbritānija pēc izstāšanās no ES pametīs arī vienoto tirgu un muitas savienību, lai varētu atgūt kontroli pār imigrāciju un varētu brīvi slēgt tirdzniecības līgumus.
Kritiķi tikmēr norāda, ka šāda pieeja negatīvi ietekmēs Apvienotās Karalistes ekonomiku, un šis jautājums izraisījis aktīvas debates starp proeiropeiskajiem un «Breksitu» atbalstošajiem deputātiem Lielbritānijas parlamentā.
«Breksita» sarunas atsāksies otrdien, lemjot par divu gadu pārejas periodu, kas sāktos pēc Lielbritānijas izstāšanās 2019.gada martā. Tikmēr aprīlī gaidāms sākums tirdzniecības sarunām.
Barnjē paziņoja, ka «tuvāko nedēļu laikā» gaida britu valdības oficiālo pozīciju par abu pušu nākotnes attiecībām.
Londona un Brisele decembrī panāca sākotnējo vienošanos visos svarīgākajos «Breksita» jautājumos, un ES līderi apstiprināja «Breksita» sarunu otrās fāzes uzsākšanu, kurā būs jāvienojas par bloka un Lielbritānijas nākotnes attiecībām.
Meja tomēr saskaras ar pieaugošu spiedienu no savas partijas biedru puses, kuri aicina viņu skaidrāk izklāstīt savu vīziju par «Breksitu».
Spriedzi vēl vairāk saasināja nopludināti valdības dokumenti, kas liecina, ka visi līdz šim izskatītie varianti nākotnes tirdzniecības līgumam ar ES nostādītu Lielbritāniju sliktākā stāvoklī nekā pašreiz.
Premjerministre arī raisījuši bažas Briselē, apšaubot to ES pilsoņu tiesību garantēšanu Lielbritānijā, kuri ieradīsies Apvienotajā Karalistē pārejas posmā pēc valsts izstāšanās no ES.