Eiropas Komisijas (EK) «Brexit» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien paziņojis, ka joprojām pastāv «būtiskas domstarpības» ar Lielbritāniju par pārejas periodu pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) un ka šāda pārejas perioda noteikšana vēl nebūt nav garantēta.
«Ja šīs domstarpības saglabāsies, pārejas [periods] nebūs pašsaprotams,» preses konferencē pēc kārtējās «Brexit» sarunu kārtas brīdināja Barnjē.
Viņš norādīja, ka dziļas domstarpības joprojām pastāv jautājumā par to ES pilsoņu tiesībām, kas pārcelsies uz Lielbritāniju aptuveni divus gadus ilgā pārejas perioda laikā, kā arī par Apvienotās Karalistes tiesībām nepakļauties tām ES tiesību normām, kas tiks pieņemtas šajā laika periodā.
Bernjē piebilda, ka viņš «nerunā par draudiem», taču «ja šīs domstarpības saglabāsies, bez šaubām, būs problēmas».
Tajā pašā laikā EK delegācijas vadītājs pauda cerību, ka šīs domstarpības būs iespējams atrisināt sarunu nākamajā kārtā.
Lielbritānija cer, ka līdz nākamajam ES samitam, kas paredzēts marta beigās, izdosies panākt vienošanos par pārejas periodu, kurš ilgtu no tās izstāšanās brīža 2019.gada martā līdz 2020.gada beigām un kura laikā Apvienotajai Karalistei tiktu saglabāta brīva piekļuve ES kopējam tirgum.
Barnjē piektdien atbildēja arī uz šobrīd Briselē neesošā Lielbritānijas «Brexit» ministra Deivida Deivisa iepriekšējās dienas apsūdzībām, ka Brisele sarunās par pārejas periodu nerīkojas «labā ticībā».
Kā ziņots, Deiviss ceturtdien nosodīja ES ieceri piemērot Londonai sankcijas, ja tā pārejas perioda laikā pārkāps bloka tiesību normas.
Deiviss norādīja, ka Brisele rīkojusies «negudri», publiskojot dokumenta projektu, kurā lietota «nepieklājīga valoda» un kas nav tapis «labā ticībā».
Trešdien publiskotais EK sagatavotais vienošanās projekts paredz Briselei tiesības vērst pret Lielbritāniju sankcijas gadījumā, ja vēršanās ES Tiesā par iespējamo tiesību normu pārkāpumu prasītu pārāk daudz laika.
Šādas sankcijas varētu būt muitas tarifu piemērošana vai muitas pārbaužu atjaunošana, no kurām Lielbritānija pārejas periodā joprojām būtu atbrīvota.
«Manuprāt, diez vai tas ir juridisks dokuments. Tas ir politisks dokuments,» norādīja Deiviss.
Savukārt Barnjē izteicās, ka nesaprotot Lielbritānijas nikno reakciju uz Briseles piedāvāto projektu.
«Nav nolūka [Lielbritāniju] sodīt,» uzsvēra EK delegācijas vadītājs, vienlaikus gan piebilstot, ka pastāv starptautisko līgumu standarts, kas paredz «nopietnus un efektīvus» tā īstenošanas mehānismus.
