Pirmdiena, 25. jūnijā Vārda dienas: Maiga Milija
Baltijas valstu karogi |  
Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvija, Lietuva un Igaunija ceturtdien aicinājušas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pēc 2020.gada palielināt iemaksas ES kopīgajā budžetā, lai bloka līdzekļi pārāk nesamazinātos saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos.

Vienlaikus ES vadības uzmanība šai vēstulē pievērsta tam, ka Baltijas valstis vēlētos, lai jaunajā ES finanšu perspektīvā būtu paredzēti pietiekami līdzekļi kohēzijas politikai, lauksaimniecībai un stratēģiskajiem projektiem - Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Rietumeiropu, «Rail Baltica» un Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanai.

«Esam gatavi diskutēt par to, kā uzturēt pašreizējās daudzgadu finansējuma programmas līmeni arī pēc «Breksita», palielinot iemaksas ES budžetā un, iespējams, atrodot jaunus iekšējos resursus,» sacīts vēstulē, kuru parakstījuši Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis un Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Vēstuli Grībauskaite ceturtdien iesniegusi Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurš ieradies Viļņā uz Lietuvas valsts atjaunošanas simtgades svinībām.

Lietuvas prezidente atzinusi, ka iemaksas kopīgajā budžetā būs politiski jutīgs jautājums, bet norādījusi, ka Lietuva ir gatava palielināt savu daļu, lai tiktu pienācīgi finansēti infrastruktūras un aizsardzības projekti.

Pēc viņas teiktā, ES budžets līdz ar Lielbritānijas izstāšanos zaudēs aptuveni 13 miljardus eiro.

«Saskatām papildu vajadzības saistībā ar sadarbību aizsardzības jomā un vajadzībām elektrības, transporta un enerģētikas jomā - daudziem starpsavienojumiem starp Eiropas valstīm. (..) Piemērojot noteiktu formulu, mēs gribētu labprātīgi piedalīties Eiropas budžeta veidošanā,» piebildusi Grībauskaite.

«Taču saprotam, ka dažām valstīm tas varētu būt sarežģīti un nekādā ziņā neuzspiežam (..), par to runāt vēl pāragri,» viņa atzinusi.

Tusks Baltijas valstu ierosinājumus Lietuvas žurnālistiem nekomentēja. «Vēstuli tikko saņēmu, man vajag vairāk laika, lai to izanalizētu, bet kā vienmēr varat uz mani paļauties,» viņš sacīja, bet vienlaikus prognozēja, ka budžeta sarunas būs smagas.

«»Breksita» kontekstā sarunas par nākamo ES budžetu būs īpaši liels izaicinājums - ne tādēļ vien, ka Apvienotās Karalistes aiziešana atstās plaisu finansējumā, bet arī tādēļ, ka Lielbritānijas referendums tikai apliecinājis nepieciešamību pastiprināt pūliņus, kas vērsti uz svarīgāko izaicinājumu pārvarēšanu, - es te domāju migrāciju, aizsardzību un brīvu pārvietošanos, īpaši jauniešu mobilitāti. Visām šīm prioritātēm būs vajadzīga papildu nauda,» norādīja Tusks.

Paredzams, ka ES līderi bloka nākamā daudzgadu budžeta projektu sāks apspriest 23.februārī un pats budžeta projekts tiks prezentēts maijā.

© TVNET. Visas tiesības paturētas