Ziemeļkorejas pārbēdzējas stāsts: solīja trauku mazgātājas darbu, beigās gribēja izprecināt

TVNET/EuroNews
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Lī Mencu bija vien 18 gadus veca, kad no bada plosītās Ziemeļkorejas aizbēga uz Ķīnas nomali. Viņai bija solīts trauku mazgātājas darbs kādā restorānā, kurā strādāja daudzi pārbēgušie ziemeļkorejieši. Taču, kad atpakaļ vairs nevarēja atgriezties, viņa uzzināja patiesību - restorāna īpašnieks viņu bija nopircis kā līgavu vienam no saviem dēliem, vēsta raidorganizācija «Euronews».

Viņa nezina, cik daudz par viņu samaksāja. Taču cilvēktirdzniecība daudziem ziemeļkorejiešiem ir vienīgais ceļš, kā izkļūt no izolētās diktatūras, un viņa dzirdējusi, ka citas līdzīgā situācijā nonākušas sievietes esot nopirktas par apmēram 1000 līdz 2000 ASV dolāriem (810 līdz 1620 eiro).

«Tas ir ļoti apkaunojoši,» ar tulka starpniecību stāsta Lī. «Es negribēju, lai mani pārdod. Man ir skumji par citām tur ierautajām sievietēm. Un es esmu dusmīga.»

Lī sacīja, ka pirms bēgšanas esot mācījusies skolā, kurā esot sagatavoti dziedātāji un dejotāji. Audzēkņi cerēja nākotnē uzstāties valsts televīzijā vai Kimu dinastijas un citu svarīgu personu priekšā. Taču jauniete saprata, ka viņas dzīve valstī, kur 90. gados plosījās bads, būs grūta, ja neizdosies iekļūt Ziemeļkorejas augstākajā sabiedrībā. Tiek uzskatīts, ka bada dēļ Ziemeļkorejā gāja bojā vairāk nekā divi miljoni cilvēku.

Tirgū, kur strādāja Lī vecmāmiņa, iegriezās kāds ķīniešu-korejiešu uzņēmējs, no kura Lī uzzināja par darba iespējām aiz robežas. Cerot atrast darbu, viņa tika izprecināta. Tomēr restorāna īpašnieka dēls, ar kuru jaunajai sievietei vajadzēja precēties, tolaik vēl nebija atgriezies no armijas.

Lī un viņas māsīca, kura arī bija aizbēgusi no Ziemeļkorejas, Ķīnā iepazinās ar citiem korejiešiem. 1999.gadā viņas iekļuva kuģī, kurā bez pasēm varēja aizceļot uz Dienvidkoreju. Tomēr kuģī bija iefiltrējušies Ziemeļkorejas aģenti, un Lī pēc neveiksmīgā bēgšanas mēģinājuma nokļuva Ziemeļkorejas cietumā. Tā kā viņa tolaik bija pusaudze, pēc mēneša viņu atbrīvoja.

Atgriezusies ģimenē, Lī izstāstīja, ka Ķīnā varētu atrast labāku dzīvi. Tēvs viņai iedeva summu, kas pielīdzināma 20 ASV dolāriem (16 eiro), ar ko viņa piekukuļoja ziemeļkorejiešu robežsargu un atkal pārbēga pāri robežai.

Ķīnā viņai nācās pašai nodrošināt sev iztiku. Vēlāk viņa tur satika dienvidkorejiešu vīrieti un dzemdēja viņam dēlu. Lī Ķīnā nodzīvoja deviņus gadus.

Pēc šķiršanās Lī, strādājot par gidi netālu no robežas ar Ziemeļkoreju esošajā Šeņjanā, iepazinās ar kristiešu organizāciju «Durihana», kas kopš 90. gadu beigām palīdz ziemeļkorejiešu bēgļiem sākt jaunu dzīvi Dienvidkorejā. Organizācijas līderis Kivons Čhuns iemantojis iesauku «Āzijas Šindlers», atsaucoties uz vācu rūpnieku Oskaru Šindleru, kurš Otrā pasaules kara laikā glāba ebreju strādniekus no nacistiem.

«Ziemeļkoreja vienu vai divas reizes gadā paziņo, ka mani nogalinās,» saka Čhuns.

Nonākot Dienvidkorejā, pārbēdzēji var pieteikties uz valdības nodrošinātu pagaidu mājvietu un finansiālu palīdzību. Lī ieradās Dienvidkorejā 2008.gadā un nomainīja vārdu, bet vēl joprojām baidās, ka Ziemeļkorejas valdība varētu vērsties pret viņas vecākiem un māsu, kas palika dzimtenē.

Strādājot par biroja asistenti Dienvidkorejā, Lī iepazinās ar savu vīru, ar kuru salaulājās 2011.gadā. Viņiem ir divi bērni.

Tagad Lī dzīvo Seulā. Lai arī viņas sapnis par skatuves dzīvi nepiepildījās, viņa mēdz uzspēlēt ģitāru un dziedāt dienvidkorejiešu dziesmas, ko slepus iemācījās Ziemeļkorejā aizvadītajā bērnībā.

Lai arī nav pieejami precīzi dati par ziemeļkorejiešiem, kuri kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem, pārbēgot uz Ķīnu un citām Āzijas valstīm, eksperti norāda uz tendenci, ka starp pārbēdzējiem uz Dienvidkoreju pēdējos gados ievērojami pieaudzis sieviešu pārsvars. Dienvidkorejas valdības aplēses liecina, ka 1998.gadā starp pārbēdzējiem no Ziemeļkorejas tikai apmēram 12% bija sievietes, savukārt 2017.gadā sievietes bija jau 83% no visiem pārbēdzējiem.

Sievietēm ir vieglāk nepamanītām šķērsot robežu, taču šai tendencei ir ēnas puse - ziemeļkorejietes kā seksa verdzenes vai piespiedu līgavas ir pieprasītas Ķīnā, kur vīriešu ir par 30 miljoniem vairāk nekā sieviešu.

Ja Ķīnā atrod pārbēdzējus no Ziemeļkorejas, viņus deportē atpakaļ uz dzimto zemi, kur tiem draud spīdzināšana un ieslodzījums, norāda nevalstiskā organizācija «Liberty in North Korea». Līdz ar to uz Ķīnu aizbēgušajām Ziemeļkorejas sievietēm bieži jāizvēlas starp divām drūmām iespējām - pret savu gribu palikt Ķīnas cilvēktirgotāju rokās vai arī tikt «izglābtām» un nosūtītām atpakaļ uz Ziemeļkoreju, no kurienes centās izbēgt, riskējot ar savu dzīvību.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu