Pirms vairāk kā nedēļas ASV piedzīvoja nu jau kārtējo masveida slepkavību skolā - apšaudē Floridas štata Pārklendas pilsētas vidusskolā 14.februārī tika nogalināti 17 un ievainoti 14 cilvēki. Apšaudi sarīkoja 19 gadus vecais Nikolass Kruss, kas iepriekš disciplīnas pārkāpumu dēļ bija izslēgts no skolas. Lielbritānijas raidsabiedrība BBC apkopojusi sešus iespējamos radikālākos risinājumus apšaužu «sērgas» apturēšanai izglītības iestādēs.
Neminēt šāvējus vārdā
Arizonas štata universitātes statistikas eksperte Šerija Tauersa 2014.gadā devās uz sanāksmi Purdū universitātē Indiānas štatā. Dienā, kad Tauersa atradās universitātes pilsētiņā, viens no studentiem – Kodijs Kazinss – nošāva savu studiju biedru Endrū Boltu.
Sanāksme šaušanas dēļ tika atcelta, bet piedzīvotais pamudināja Tauersu domāt par masveida apšaudēm un saistību starp tām.
«[Toreiz] tā bija trešā šaušana skolā, par kuru es biju dzirdējusi desmit dienu periodā, un tas šķita neparasti liels skaitlis pat pēc ASV standartiem,» stāsta Tauersa.
Tauresa un viņas kolēģi vēlāk pievērsās šā jautājuma pētniecībai un secināja, ka apšaudēm skolās un masveida slepkavībām raksturīgs «infekcijas periods», kas vidēji ilgst 13 dienas.
«Infekcijas periods» nozīmē, ka pēc masveida apšaudes noteiktu dienu skaitu vērojams paaugstināts risks, ka viena apšaude var iedvesmot kādu citu sarīkot jaunu apšaudi.
Tauersa neuzskata, ka medijiem vajadzētu ignorēt šādas masveida slepkavības, tādējādi liedzot slepkavām nokļūt uzmanības centrā.
«Cilvēkiem ir tiesības zināt,» izsakās Tauersa.
Kā zinātniece viņa arī nevar pierādīt, ka slepkavas vārda neminēšana ziņās par notikušo varētu samazināt masveida slepkavību «infekcijas periodu». Līdz šim arī nav bijis tāda gadījuma, kad mediji nav nosaukuši masveida slaktiņa sarīkotāja vārdu.
Tomēr Tauersa uzskata, ka medijiem vajadzētu vairāk koncentrēties uz upuriem, mazāk uzmanības pievēršot slepkavu personības iezīmēm, viņasprāt, tas gan varētu samazināt apšaužu iespējamību.
Uzstājoties publiski vai runājot ar medijiem par šiem jautājumiem, pati Tauersa nesauc masveida slepkavas vārdos, ja vien nav īpašas nepieciešamības.
Tauersas pētījumus ir izmantojusi Teksasas Universitātes pētnieku grupa «Alerrt», kas nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrības reakciju uz masveida apšaudēm.
«Alerrt» īsteno kampaņu «Nesauciet viņus vārdā», tādējādi aicinot
pievērst slaktiņu rīkotājiem tik maz uzmanības, cik vien iespējams. «Daudzus šāvējus, protams, ne visus, uz rīcību pamudina vēlme kļūt «slaveniem». Ja mēs zinām, ka tā ir viena no motivācijām, kāpēc mēs viņiem sniedzam vēlamo?» jautā «Alerrt» pārstāvis Pīts Blērs.
Viņš gan neuzskata, ka ASV vajadzētu noteikt aizliegumu pieminēt šāvēju vārdus. Blērs pauž viedokli, ka medijiem reportāžās par šādiem notikumiem vajadzētu vairāk koncentrēties uz stāstiem par upuriem, sabiedrību kopumā un cilvēkiem, kas šādu dramatisku notikumu laikā izrādījuši varonību.
Vairāki ASV žurnālisti un interneta vietnes gan pēdējā laikā sākuši izmantot pieeju nesaukt masveida slepkavas vārdā.
Apbruņot skolotājus
Informāciju par apšaudi Sendijas Hukas pamatskolā 2012.gada decembrī policija saņēma plkst.9.35 no rīta. Policisti notikuma vietā ieradās četras minūtes vēlāk, bet vēl minūti vēlāk uzbrucējs jau bija izdarījis pašnāvību. Līdz tam gan viņš bija paspējis skolā nogalināt 20 bērnus un sešus pieaugušos.
«Ja vienīgā iespēja skolām ir paļauties uz ārēju palīdzību no ārpuses, situācija nekļūs labāka par Sendijas Hukas [pamatskolā] pieredzēto,» uzskata Ohaio štata ieroču īpašnieku organizācijas «Buckeye Firearms Association» pārstāvis Džo Ītons.
Pēc apšaudes Sendijas Hukas pamatskolā «Buckeye Firearms Association» izveidoja programmu «Faster», kas apmāca skolotājus reaģēt masveida apšaužu gadījumā.
«Faster» ietver apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, instrukcijas par to, kā pārvietoties caur cilvēku pūļiem, kā arī šaujamieroču lietošanu jeb apmācību, kā nogalināt šāvēju.
Līdz šim «Faster» programmā apmācīti aptuveni 1300 skolotāju un skolu darbinieku.
Desmit ASV štatos ir pilnīgs liegums skolu teritorijā ienest ieročus, astoņos štatos skolu teritorijā ieroči drīkst atrasties tikai aizslēgtās automašīnās, savukārt pārējos 32 štatos skolotājiem ir tiesības nēsāt ieročus skolās, ja vien pati skola to atļauj.
«Katrā skolā ir daži skolotāji, kas apšaužu gadījumā apzināti mēģinās stāties pretī šāvējam. Skolām šie cilvēki ir jāidentificē un jāsniedz viņiem nepieciešamais aprīkojums un apmācība,» uzskata Ītons.
Viņš gan atzīst, ka esot skumji, ka ir izveidojusies tāda situācija, kad jādomā par skolotāju apbruņošanu.
Divas durvis katrā klasē
Kad bijušais skolas audzēknis 14.februārī sāka apšaudi Pārklendas pilsētas Mārdžorijas Stounmenas Daglasas vidusskolā Floridā, Deivids Hogs paslēpās pavārmākslas klasē.
Viņš pamanīja, ka telpai ir divas durvis. Vēlāk jaunietis stāstīja, ka secinājis: gadījumā, ja šāvējs klasē ienāks pa vienām durvīm, tajā esošajiem cilvēkiem būs iespējams aizbēgt pa otrām.
Hoga novērojumu loģikai piekrīt arī eksperti.
«Uzbrukumiem ar lielu upuru skaitu mēdz būt raksturīga cilvēku koncentrēšanās nelielās telpās bez iespējas sevi aizsargāt,» norāda Pīts Blērs.
Viņš uzskata, ka divu izeju ierīkošana katrā klasē var palīdzēt samazināt cilvēku upurus šādās apšaudēs. Blērs gan uzsver, ka šāds uzlabojums skolās gan nemazināšot apšaužu iespējamību.
Atņemt ieročus «krīzē» esošiem cilvēkiem
2014.gada maijā 22 gadus vecais Eliots Rodžers Kalifornijā nošāva sešus cilvēkus. Vietējā policija pēc notikušā viņu raksturoja kā smagu garīgu problēmu māktu cilvēku.
Četrus mēnešus vēlāk Kalifornijas štata likumdevēji apstiprināja jaunu likumu, kas ļauj ģimenes locekļiem, kaimiņiem vai policijai lūgt tiesai atņemt ieročus «krīzēs» esošiem cilvēkiem.
Saskaņā ar šo kārtību Kalifornijā var tikt piemēroti trīs dažādi ieroču piespiedu konfiscēšanas rīkojumi – divi no tiem paredz ieroča konfiscēšanu uz 21 dienu, savukārt trešais ļauj ieroci cilvēkam konfiscēt uz vienu gadu.
Pirmajā gadā pēc šo noteikumu ieviešanas Kalifornijā tika izdoti 86 šādi rīkojumi.
ASV federālie likumi jau šobrīd liedz cilvēkiem ar reģistrētām garīgās veselības problēmām iegādāties ieročus. Lai legāli iegādātos ieroci ASV, pircējam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem.
Ja cilvēkam iepriekš ir bijušas mentāla rakstura problēmas, viņiem ieroci nepārdod.
Periodā no 1998.gada novembra līdz 2018.gada janvārim šā apsvēruma dēļ ieroči nav pārdoti 33 569 gadījumos – tas veido vien 2% no kopējā atteikumu skaita.
Ieroču vardarbības mazināšanas organizācija «Coalition to Stop Gun Violence» vēlas, lai Kalifornijas programma par ieroču konfiscēšanu uz laiku tiek ieviesta valsts mērogā. Līdz šim līdzīgus pasākumus apstiprinājuši vien divi citi štati – Oregona un Vašingtona.
Lidostu parauga drošības pārbaudes skolās
Dažas dienas pēc apšaudes Floridā Kentuki štata Korbinā strādājošais advokāts Šeins Rominess sociālajā tīklā «Facebook» ievietoja paziņojumu, kurā viņš piedāvāja piešķirt 20 000 dolāru, lai piecas Korbinas skolas varētu iegādāties pa vienam metāla detektoram.
Rominesa iniciatīvai trīs pirmo dienu laikā tika savākti 75 000 dolāru.
Daļā ASV skolu, galvenokārt lielajās pilsētās, jau ir ierīkoti metāla detektori, līdzīgi kā lidostās.
Saskaņā ar 2014.gada statistikas datiem neregulāras pārbaudes ar metāla detektoriem veikuši nepilni 9% ASV vidusskolu.
Skolu drošības eksperts Kens Tramps gan apšauba, ka metāla detektoru ierīkošana skolās apturēs apšaudes skolās.
«Tie [detektori] var apmierināt emocionālu vajadzību, bet ne praktisku vajadzību,» izsakās eksperts.
Viņš uzsver, ka skolas ļoti bieži ir atvērtas visu dienu un katru dienu, tāpēc metāla detektoriem būt jādarbojas gandrīz vai 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.
«Šī ir kompleksa problēma, tai nav viena «burvju zižļa» risinājuma,» uzskata Tramps, kurš skolu drošības jomā strādā jau 30 gadus.
Konstitūcijas Otrā labojums atcelšana
Ieroču īpašnieku tiesības aizsargā ASV Konstitūcija. Konstitūcijas Otrais labojums, kas pieņemts 1791.gadā, garantē amerikāņu tiesības uz ieroču nēsāšanu un glabāšanu.
Konstitūciju gan ir iespējams grozīt. Konstitūcijas grozījumus var ierosināt Kongress – tam nepieciešams divu trešdaļu abu Kongresa palātu locekļu atbalsts. Konstitūcijas grozījumus var ierosināt arī tad, ja tam ir divu trešdaļu štatu atbalsts. Savukārt Konstitūcijas labojumus apstiprināt iespējams, nodrošinot trīs ceturtdaļu visu štatu atbalstu.
Piemēram, 18. Konstitūcijas labojums ieviesa alkohola aizliegumu ASV, savukārt 21. labojums atcēla šo aizliegumu.
Kopš apšaudes Floridā ASV no jauna uzvirmojušas diskusijas par nepieciešamību atcelt Otro labojumu.
Tiesa, šeit jāņem vērā, ka tiesības glabāt un nēsāt ieročus amerikāņiem garantē ne tikai ASV konstitūcija – arī 44 štatu konstitūcijas garantē cilvēkiem šādas tiesības.
Eksperti gan uzsver, ka Otrā labojuma atcelšana automātiski nenozīmē, ka ASV tiks aizliegti ieroči.
