Trešdien lielā daļā Eiropas turpinās ziemas spelgonis, ko no Sibīrijas atnesušas par «briesmoni no austrumiem» iesauktās gaisa masas. Kamēr sniegs un aukstums izraisījis haosu Lielbritānijā, Itālijā un citās vietās, kur gaisa temperatūras nokrišana zem nulles ir samērā reta parādība, ziemeļu polārajā apgabalā Arktikā tiek aizvadīta viena no siltākajām ziemām novērojumu vēsturē, vēsta «The Washington Post».
Kamēr lielā daļā Eiropas gaisa temperatūra noslīdējusi krietni zem nulles, Grenlandes galējā ziemeļu punktā svētdien tika fiksēta +6 grādu temperatūra, ziņo vācu raidorganizācija DW. Pēdējās divas nedēļas gaisa temperatūra šajā reģionā konsekventi bijusi virs nulles.
«Tas ir ievērojams fakts februārī, kad tur visu laiku ir tumšs. Tur nekad nav bijis tik silts. Tas ir kas nepieredzēts,» sacīja Dānijas Meteoroloģiskā dienesta klimata pētniece Ruta Motrama.
Kopš 1896.gada Arktikā fiksēti dati par vairākām neierasti siltām ziemām, taču pēdējā laikā tādas novērojamas arvien biežāk. Zinātnieki brīdina, ka tā ir bīstama tendence, kas varētu būt saistīta ar Eiropas «atdzišanu».
Relatīvi siltas ziemas Arktikā «nav neparastas, taču notiek arvien biežāk un kļūst arvien ilgākas», uzsver Norvēģijas Polārā institūta zinātnieks Roberts Greiems. Viņš sadarbībā ar vairākiem citiem zinātniekiem veica apjomīgu pētījumu, kurā atklājās, ka siltās ziemas šajā reģionā parasti iesākas ar lielu vētru, kas no Atlantijas okeāna uz ziemeļiem atnes siltu, mitru gaisu.
Lai arī pagaidām nav precīzi zināms, kas izraisa vētras, daudzi pētnieki pie tā vaino klimata pārmaiņas.
Vētru dēļ gaisa temperatūra Arktikā paaugstinās, taču uz Eiropu tam ir pretēja ietekme, jo vētras pavājina zema spiediena zonu jeb «polāro viesuli», kas ledaini auksto gaisu notur virs polārā apgabala un neļauj tam virzīties citur.
Vētras un siltās ziemas varētu novest pie daudz postošākām sekām, brīdina zinātnieki. Turpinoties ledus kušanai, celsies jūras līmenis, kā rezultātā nākotnē varētu nogrimt vairākas nozīmīgas pilsētas.
