Ziemeļīrijas unionisti, no kuriem atkarīgs Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas parlamentārais vairākums, otrdien kā nepieņemamu noraidījuši Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu, kā pēc «Breksita» izvairīties no stingrās robežas atjaunošanas ar Īriju.
Demokrātiskās unionistu partijas (DUP) līdere Arlīna Fostere pēc tikšanās ar EK «Breksita» sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē norādīja, ka «mīkstās robežas» dēļ ar Īriju pēc «Breksita» nav pieļaujama Ziemeļīrijas nošķiršana no pārējās Apvienotās Karalistes.
Kā ziņots, vienošanās projekts par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kuru sagatavojusi EK un ar kuru pagājušajā nedēļā iepazīstināja Barnjē, paredz, ka pēc «Breksita» Ziemeļīrija varētu saglabāt muitas ūniju ar ES.
Fostere preses konferencē Briselē norādīja, ka šis līguma projekts nav «uzticams un godīgs» tās vienošanās «tulkojums», kuru par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem Meja decembrī panāca ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru.
Jau toreiz DUP gandrīz torpedēja panākto vienošanos, un piekrita to atbalstīt tikai pēc tam, kad saņēma Londonas garantijas, ka uz Ziemeļīriju netiks attiecināti citādi «Breksita» noteikumi kā uz pārējo Apvienoto Karalisti.
Tikmēr Barnjē tviterī norādījis, ka «ES meklē praktiskus risinājumus, lai izvairītos no stingras robežas, pilnībā ievērojot Ziemeļīrijas konstitucionālo statusu, kāds noteikts ar Lielās piektdienas vienošanos».
Ar 1998.gadā noslēgto Lielās piektdienas vienošanās tika izbeigts Ziemeļīrijas starpkopienu konflikts, kas trīs desmitgažu laikā bija prasījis 3500 cilvēku dzīvības.
