Baltijas valstis ir pret iespējamajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām Polijai, kas varētu tikt noteiktas par Varšavas veikto tiesu sistēmas reformu, piektdien Viļņā paziņojuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri.
Premjeri: Baltijas valstis ir pret ES sankcijām Polijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mums ir saprotami Polijas puses centieni un nepieciešamība īstenot tiesu reformu, un gadījumā, ja (..) tiktu mēģināts pret Poliju spert ierobežojošus soļus, Lietuva atbalstīs Polijas Republiku,» piektdien pēc triju Baltijas valstu un Polijas premjerministru tikšanās Viļņā žurnālistiem sacījis Lietuvas valdības vadītājs Sauļus Skvernelis.
«Mēs negribētu, ka Polijai tiktu noteikti kaut kādi sodi,» viņam piebalsojis Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Savukārt Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass uzsvēris, ka jautājums par Polijas balsstiesību ierobežošanu ES ministru padomē «nav pat apspriežams».
«Nedrīkstam pieļaut, lai aizietu tik tālu, jo tieši dialoga ceļā mēs Eiropas Savienībā varam panākt kopīgu nostāju,» viņš piebildis.
Kā ziņots, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, kas piektdien Lietuvas galvaspilsētā tiekas ar Baltijas valstu kolēģiem, dienu iepriekš Briselē runāja ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru, lai pārliecinātu viņu par reformu pamatotību un brīdinātu, ka pārmērīgs Briseles spiediens var panākt tikai pretēju rezultātu.
Moraveckis Junkeram un ES viceprezidentam Fransam Timmermansam iesniedza «balto grāmatu» par Polijas konservatīvās valdības īstenotajām tiesu reformām, kuras, kā apgalvo opozīcija un Brisele, apdraudot likuma varu un pakļaujot tiesas politiskai kontrolei.
«Ceru, ka dažu tuvāko mēnešu laikā mēs spēsim pārliecināt mūsu partnerus Eiropas Savienībā, ka šī reforma ir iespējama,» viņš sacījis piektdien Viļņā.
Polijas tiesu sistēmas reforma cita starpā paredz samazināt Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās vecumu no 70 līdz 65 gadiem, tādējādi palīdzot tiesu sistēmai attīrīties no tiesnešiem, kuri strādāja tiesās jau pirms komunistiskā režīma sabrukuma 1989.gadā.
Turklāt parlamentam dotas tiesības izraudzīties 15 Nacionālās tiesnešu padomes (KRS) locekļus, kurus iepriekš ievēlēja paši tiesneši. KRS ir ētiskās uzraudzības struktūra, kas paredzēta tiesu varas neatkarības garantēšanai un ieceļ tiesnešus.
Polijas valdība, kas pārmaiņas tieslietu sistēmā sāka īstenot uzreiz pēc nākšanas pie varas 2015.gada beigās, uzstāj, ka reformas nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un pārveidotu tieslietu sistēmu, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma. Reformas kritiķi savukārt apgalvo, ka tā apdraud Polijas tiesu sistēmas neatkarību.
Kā ziņots, pagājušā gada nogalē EK spēra bezprecedenta soli, iedarbinot ES līguma 7.pantu un tādējādi cenšoties pastiprināt spiedienu uz Poliju atteikties no tās pretrunīgi vērtētajām tiesu sistēmas reformām.
ES procedūra ietver divus soļus. Pirmais solis ir dalībvalsts brīdināšana, ka tā pārkāpj bloka pamatvērtības. Tam nepieciešams dalībvalstu kvalificētais vairākums, ko, visticamāk, izdotos iegūt.
Otrais solis ir valsts balsstiesību apturēšanu ES ministru padomē. Taču šim solim nepieciešams vienbalsīgs lēmums, un Ungārijas valdība jau solījusi nepieļaut sankciju piemērošanu Polijai. Arī virkne citu ES dalībvalstu pret uzsākto procedūru izturas ar neslēptu skepsi, jo nevēlas saasināt divpusējās attiecības ar Varšavu.