Ukrainas varasiestādes piektdien apsūdzēja gūstekņu apmaiņas organizētāju sazvērestībā ar mērķi nogalināt valsts prezidentu Petro Porošenko un citas augstas amatpersonas, uzbrūkot viņu mājām un birojiem ar mīnmetēju uguni un granātām.
Ukrainā gūstekņu apmaiņas organizētāju apsūdz plānos nogalināt Porošenko
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Volodimirs Rubans tika aizturēts ceturtdien, kad viņš šķērsoja «pelēko zonu» starp valdības kontrolēto un Krievijas atbalstīto kaujinieku sagrābto valsts teritoriju. Viņa automašīnā tika atrasta šaujamieroču un munīcijas krava.
50 gadus vecais Ukrainas pilsonis iepriekš esot organizējis vairākas gūstekņu apmaiņas starp abām pusēm.
«Rubans tiek turēts aizdomās par bruņotu uzbrukumu gatavošanu augstām valdības amatpersonām,» tiesneša teikto citē ziņu aģentūra «Interfax».
Apsūdzības rakstā norādīts, ka Rubans plānojis izmantot «mīnmetējus, granātmetējus, vieglos šaujamieročus un eksplozīvas ierīces», lai uzbruktu Porošenko un citu amatpersonu mājām.
Rubans plānojis uzbrukt iekšlietu ministra Arsena Avakova, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra Oleksandra Turčinova, bijušā premjerministra Arsēnija Jaceņuka un citu neatklātu amatpersonu dzīvesvietām.
Tiesnesis paziņoja, ka Rubans vēlējies «radīt haosu (..) un palīdzēt Krievijai sākt plaša mēroga uzbrukumu», pārņemot pilnīgā Maskavas kontrolē kaujinieku ieņemtās teritorijas.
Rubans iepriekš divus mēnešus atradies pirmstiesas apcietinājumā.
Ukrainas mediji ir rakstījuši, ka Rubans esot prokrieviski noskaņots un atbalstot kaujiniekus.
Viņš esot izmantojis savus sakarus ar kaujinieku komandierim, lai organizētu gūstekņu apmaiņas jau kopš karadarbības sākuma 2014.gadā.
Rubans tiesā noliedza, ka būtu zinājis par viņa automašīnā esošiem ieročiem un vainoja varasiestādes lietas safabricēšanā.
Porošenko tikmēr uzdevis Ukrainas Drošības dienesta priekšniekam Vasiļam Hricakam personīgi uzņemties izmeklēšanas vadību.
«Es jums lūdzu - es jums pavēlu - ņemt to personīgā kontrolē,» Porošenko paziņoja Gricakam televīzijā pārraidītā sanāksmē.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.