Ceturtdiena, 21. jūnijā Vārda dienas: Egita Emīls Monvīds
Ilustratīvs attēls. |  
Foto: Reuters/Scanpix

Zviedrijas Sociāldemokrātiskā parija, kas šobrīd vada mazākuma valdību, otrdien pauda apņēmību aizliegt visas neatkarīgās reliģiskās skolas, šādi vēršoties pret segregāciju pēdējos gados bēgļu rekordskaitu uzņēmušajā valstī.

«Mēs esam izbeiguši segregāciju, lai saturētu Zviedriju kopā, tāpēc ir jāsalauž arī skolu segregācija,» preses konferencē Stokholmā sacīja sociāldemokrātu vadības pārstāvis Ardalans Šekarabi.

Tā kā lielākā daļa neatkarīgo reliģisko skolu ir kristiešu skolas, šo priekšlikumu šobrīd vairums parlamenta deputātu neatbalsta.

Sešus mēnešus pirms 9.septembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām šis paziņojums lielā mērā tiek uztverts kā simbolisks solis.

Šekarabi, kas valdībā ieņem valsts administrācijas ministra amatu, sacīja, ka viņa partija cer šajā jautājumā vēlēšanās gūt sabiedrības atbalstu.

71 neatkarīgās reliģiskās skolas vidū 59 ir kristiešu, 11 - musulmaņu un viena - jūdaistu. Neatkarīgo skolu vidū reliģiskās skolas sastāda 5%.

Tās saņem valsts finansējumu, bet darbojas neatkarīgi.

Zviedrijā rezonansi pērn izraisīja ziņas par kādu musulmaņu pamatskolu, kas autobusā un sporta nodarbībās mēdza nodalīt zēnus no meitenēm.

«Zviedrijas skolās kontrolei jābūt skolotājiem un pedagogiem, nevis priesteriem un imamiem,» sacīja Šekarabi.

Dienvidzviedrijā musulmaņu neatkarīgās skolas direktors Omars Abu Helals nosodīja priekšlikumu, sakot, ka tas būtu «Eiropas cilvēktiesību konvencijas» un «reliģijas brīvības pārkāpums».

Sagaidāms, ka Zviedrijā, kas kopš 2012.gada reģistrējusi aptuveni 400 000 lūgumu par patvēruma piešķiršanu, vēlēšanu kampaņas galvenie jautājumi būs veselības aprūpe, izglītība un imigrācija.

© TVNET. Visas tiesības paturētas