Turcijai piešķirtie miljardi eiro ir maz ietekmējuši Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts pietuvināšanos bloka vērtībām, turklāt daži fundamentāli jautājumi tikuši risināti minimāli, teikts trešdien publicētā ES auditoru ziņojumā.
ES auditori: Turcijai piešķirtie miljardi to maz tuvinājuši ES vērtībām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Turcija ir ES kandidātvalsts teju 20 gadus, taču tās progress bijis lēns, turklāt Ankaras attiecības ar Briseli pasliktinājās pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma 2016.gada jūlijā un tam sekojošās valdības izvērstās tīrīšanas. Ankaras varasiestādes izmantojušas puču kā attaisnojumu vēl plašākai opozīcijas un neatkarīgo mediju vajāšanai.
Turcijai kā kandidātvalstij laikā no 2007. līdz 2020.gadam piešķirti vairāk nekā deviņi miljardi eiro, lai valsts varētu pielāgoties ES standartiem. No šīs summas iztērēta tikai niecīga daļa.
Eiropas auditoru tiesa sīkāk pievērsās ES finansējumam likuma varas, pārvaldības un cilvēkresursu jomā.
Taču līdz šim iztērētā nauda «tikai niecīgi risinājusi dažas fundamentālās vajadzības», teikts auditoru ziņojumā, konkrēti norādot uz tiesu neatkarību, cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī preses brīvību.
«Saskaņā ar pašas Eiropas Komisijas analīzi, progress šajās jomās bijis neapmierinošs vairākus gadus, jo Turcijas amatpersonām nav politiskās gribas,» norādīts ziņojumā.
Eiropas Komisija ir gatava tērēt naudu tik ilgi, kamēr notiek iestāšanās sarunas ar Turciju. Kopš 2016.gada sarunās vērojams progresa trūkums, taču ES valdības nav spējušas vienoties oficiāli apturēt uzņemšanas procesu.
Turcija 1963.gadā noslēdza asociācijas līgumu ar tolaik pastāvošo Eiropas Ekonomisko kopienu. Oficiāli Turcija par ES kandidātvalsti kļuva 1999.gadā, bet sarunas par iestāšanos tika sāktas 2005.gadā.