Mūžīgais prezidents: kas gaidāms nākamajos sešos Putina varas gados

TVNET/AP
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/SCANPIX

Krievijas prezidenta vēlēšanās svētdien ar lielu balsu pārsvaru uzvarēja pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins. Līdz ar to vietējā opozīcija nākamos sešus gadus atkal tiks nostumta no politiskās skatuves, bet ārvalstu oponentiem pašiem pietiek problēmu - Lielbritānijai priekšā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), savukārt ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija cīnās ar nesaskaņām tās iekšienē. Krievijā ziņas par gadījumiem, kad Krievijas vēlēšanu iecirkņos notikusi krāpšanās ar nodoto biļetenu skaitu, nav iedragājušas Putina pozīcijas, savukārt apsūdzības par iejaukšanos ASV vēlēšanās un saistību ar bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu Lielbritānijā, šķiet, tikai nostiprinājušas Putina reputāciju vietējo vēlētāju acīs. Ziņu aģentūra AP skaidro, ko gaidīt no Krievijas «mūžīgā prezidenta» nākamajiem sešiem varas gadiem.

 
Foto: Sputnik/Scanpix

Jauns Aukstais karš?

Attiecības starp Krieviju un Rietumiem sasniegušas zemāko punktu kopš Padomju Savienības sabrukuma. Iegūstot jaunu mandātu, turklāt ar tik lielu pārsvaru pār «sāncenšiem», diez vai Putins lūkos uzlabot attiecības ar Vašingtonu - īpaši šobrīd, kad panākts progress izmeklēšanā par Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV 2016.gada prezidenta vēlēšanās.

Gan Itālijas, gan Vācijas vēlēšanās labus rezultātus guva Putinam simpatizējoši politiķi. Domājams, ka Rietumu valstīs turpināsies ar Krieviju saistīta «troļļošana» un propaganda vēlēšanu laikā.

Tā kā Putina popularitāte Krievijā aug katru reizi, kad viņš nostājas pret Rietumiem, sagaidāms, ka viņš ieturēs šādu retoriku brīžos, kad nepieciešams gūt lielāku tautas atbalstu, prognozē AP. Visticamāk, Krievija arī nekavēsies uzlikt veto jebkādiem ANO Drošības padomes lēmumiem, kuri varētu tikt uztverti kā nelabvēlīgi Krievijai.

Neilgi pirms vēlēšanām Putins nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka Krievijai esot jauni kodolieroči, ko ienaidnieks nespēšot pārtvert. Tas parādīja, ka Putins labprāt izmanto iebiedēšanas taktiku.

 
Foto: TASS

Iziešana no Sīrijas drīzumā nav gaidāma

2015.gadā Krievija iejaucās Sīrijas pilsoņu karā, palīdzot Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam. Putins uzskata, ka Krievija esot radusi risinājumu konfliktam, ar ko nespēja tikt galā ASV vadītā koalīcija. Novērotāju organizācijas gan ziņo par ievērojamiem civiliedzīvotāju upuriem, kas radušies Krievijas aktivitāšu rezultātā.

Tagad Krievijas atbalstītie Sīrijas bruņotie spēki mēģina atkarot pēdējās teritorijas, ko kontrolē pret Sīrijas valdību noskaņotie kaujinieki.

Krievija iejaukšanos Sīrijas konfliktā uzlūko kā ģeopolitisku un militāru uzvaru pār nelikumīgu Rietumvalstu vadītu intervenci, tāpēc nav gaidāms, ka Krievija tuvākajā laikā atstās Sīriju. Taču Putins varētu uzdoties par «samierinātāju» vēl citos reģionālos konfliktos, piemēram, Lībijā.

 
Foto: AFP/Scanpix

Attiecības ar kaimiņiem

Kremļa propaganda par Putina lielāko sasniegumu 18 valdīšanas gados uzskata Krimas aneksiju un punkta pielikšanu Ukrainas centieniem pietuvoties Eiropas Savienībai (ES) un NATO. Tam sekojošās ASV un ES sankcijas Putinam radījušas sarežģījumus, taču neizskatās, ka viņš grasās pakļauties Rietumu spiedienam, lai panāktu sankciju atcelšanu.

Tikmēr Ukraina ir sašķelta starp nepastāvīgu valdību Kijevā un Krievijas atbalstītu separātistu reģionu, kas iestrēdzis «iesaldētā», taču joprojām bīstamā konfliktā.

Maskavas darbības Ukrainā bija brīdinājums citām bijušajām padomju republikām, ka pārāk liela tiekšanās uz Rietumiem var slikti beigties. Vairākas postpadomju valstis, kas ietilpst ES, uzņēmušas vairāk uz Maskavu vērstu kursu - sākot ar Ungāriju un Poliju, beidzot ar Čehiju un Slovākiju, raksta AP.

 
Foto: AFP/Scanpix

Iekšpolitikā vērienīgas reformas nav gaidāmas

Putina jaunais mandāts būtībā dod Putinam iespēju veikt vērienīgas reformas, kas Krievijā jau ilgi bijušas nepieciešamas, lai celtu dzīves kvalitāti un atbrīvotos no atkarības no naftas. Taču Putins ir pārliecinājis vēlētājus, ka krasas izmaiņas Krievijai būtu bīstamas un cīņa ar ārējiem un iekšējiem draudiem ir svarīgāka.

Eksperti prognozē, ka Putins varētu sākt cīņu ar korupciju pašvaldību līmenī. Taču diez vai gaidāmas lielas izmaiņas, piemēram, pensiju sistēmas reformēšana, lai gan vairums vecāka gadagājuma cilvēku - kas ir nozīmīga daļa no Putina elektorāta - ar to nav mierā. Nav gaidāmi arī aizsardzības budžeta samazinājumi.

Krievija pārcietusi divus gadus ilgu recesiju. Iedzīvotāju ienākumu līmenis stagnē, veselības aprūpes sistēmā ir daudz problēmu un valstī valda liela korupcija.

 
Foto: AP/Scanpix

Putins pensijā?

Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem šo sešu gadu laikā: kas notiks, kad tie būs pagājuši? Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu Putins 2024.gada vēlēšanās kandidēt nevarēs. Taču viņš varētu mainīt termiņus vai arī panākt, ka prezidenta amatā tiek ievēlēts lojāls aizvietotājs, kamēr viņš faktiski turpina vadīt valsti - kā tas vienreiz jau ir noticis.

Vēlēšanu naktī žurnālisti Putinam uzdeva jautājumu, vai viņš plāno atkal kandidēt 2030.gadā. Putins atjokoja, ka negrasoties Kremlī sēdēt līdz simt gadu vecumam.

Domājams, ka opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs izjutīs lielāku spiedienu no varasiestādēm, ja turpinās izgaismot korupciju un valdības melus.

Savukārt citi Putina sāncenši - piemēram, bijusī prezidenta amata kandidāte Ksenija Sobčaka un oligarhs un opozicionārs Mihails Hodorkovskis - varētu pieteikt savas kandidatūras gaidāmajās pašvaldību un parlamenta vēlēšanās.

Tikmēr Putinam pietuvinātie cilvēki centīsies nodrošināt, ka atrodas ērtās pozīcijās, kad Putina valdīšanai pienāks gals.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu