Katalāņi protestē pret separātistu līderu apcietināšanu

Policija Barselonā pielietoja stekus, lai liegtu protestētājiem piekļuvi Spānijas centrālās valdības pārstāvniecībai.

Sadursmēs ar policiju 24 demonstranti guvuši vieglus ievainojumus, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Protesta akciju jau pirms gaidāmā Spānijas tiesas lēmuma ceturtdien sāka organizēt radikāli noskaņotā organizācija «Republikas Aizsardzības komitejas» (CDR).

Daļa demonstrantu piektdienas vakarā dedzināja karaļa Felipes VI portretus, lai gan šādas darbības Spānijā tiek uzskatīts par kriminālnoziegumu.

Dedzināti tika arī tiesneša Pablo Ljarenas portreti.

Kā ziņots, Spānijas Augstākās tiesas tiesnesis Ljarena, kas izmeklē Katalonijas neatkarības referenduma sarīkošanu, piektdien piemēroja apcietinājumu pieciem katalāņu separātistu līderiem, tostarp Džordi Turuljam, kurš izvirzīts uz reģiona premjerministra amatu.

Tādējādi Turuljs vairs nevarēs piedalīties sestdien plānotajā Katalonijas parlamenta sēdē, kurā paredzēts balsojums par viņa iecelšanu premjera amatā.

Tiesnesis atzina, ka pastāvot šo piecu apsūdzēto bēgšanas iespēja uz ārvalstīm, lai izvairītos no tiesāšanas.

Līdz ar Turulju apcietinājums piemērots arī bijušajai Katalonijas parlamenta spīkerei Karmei Furkadeljai un trim bijušajiem reģionālās valdības ministriem.

Tiesa piektdien izdeva arī Eiropas aresta orderus sešu ārvalstīs esošo separātistu līderu, tostarp arī bijušā Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona aizturēšanai.

Spānijas Augstākā tiesa, noslēdzot četrus mēnešus ilgo izmeklēšanu par pērnā gada rudens notikumiem, iepriekš piektdien izvirzīja apsūdzības par dumpi 13 katalāņu separātistu politiķiem, tostarp Pudždemonam.

Notiesājoša sprieduma gadījumā separātistiem var tikt piespriests līdz 30 gadiem ilgs cietumsods.

Tiesnesis Ljarena apsūdzēja Pudždemonu, kurš šobrīd atrodas Beļģijā, par Katalonijas neatkarības referenduma organizēšanu pērnā gada oktobrī, neskatoties uz Madrides izsludināto aizliegumu un «nopietnu vardarbīgu incidentu risku».

Apsūdzības izvirzītas arī apcietinājumā esošajam bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, separātistu aktīvistiem Džordi Sančesam un Džordi Kuišaram, kas arī jau atrodas apcietinājumā, kā arī Kreiso republikāņu partijas (ERC) līdera Džunkerasa vietniecei Martai Rovirai, kura piektdien neieradās tiesā un paziņoja, ka pamet Spāniju.

Spāņu mediji ziņo, ka viņa šobrīd jau atrodoties Šveicē.

Paziņojot par savu lēmumu, Ljarena piesauca sešus spāņu policistus, kas guva ievainojumus, kad varasiestādes ar spēku centās nepieļaut balsošanu pagājušā gada 1.oktobrī notikušajā Katalonijas neatkarības referendumā.

Tajā pašā laikā tiesnesis ne ar vārdu nepieminēja tos cilvēkus, kas cieta policijas pielietotā spēka rezultātā, lai gan to ar televīzijas starpniecību varēja vērot visa pasaule.

Viņš arī norādīja, tik smagu «uzbrukumu valstij», kādu organizējuši katalāņu separātisti, neesot piedzīvojusi neviena no «kaimiņos esošajām demokrātijām».

Savā 70 lapaspušu garajā lēmumā, ar kuru katalāņu politiķiem izvirzītas apsūdzības par dumpi, Ljarena viņu rīcību kvalificējis kā «vardarbīgu sacelšanos», lai gan jau tagad daudzi juristi viņa viedokli ir apšaubījuši.

Kopumā par pagājušā gada Katalonijas neatkarības referenduma rīkošanu apsūdzības jau izvirzītas 25 cilvēkiem.

Pudždemona valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Jau tajā pašā dienā Spānijas Senāts nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā un Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.

Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, arī vicepremjers Džunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.

Tomēr Katalonijas reģionālajās vēlēšanās, kas notika 21.decembrī, katalāņu separātisti spēja saglabāt absolūto vairākumu, un jaunievēlētais Katalonijas parlamenta spīkers Ružē Turrēns reģiona premjerministra amatam atkārtoti izvirzīja Pudždemonu.

Taču Spānijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka Pudždemonam jābūt klāt Katalonijas parlamenta sēdē, lai viņš varētu tikt no jauna iecelts reģiona premjera amatā, un viņam galu galā nācās savu kandidatūru atsaukt.

Arī nākamais mēģinājums ievēlēt jauno premjeru bija nesekmīgs, jo uz šo amatu izvirzītais Sančess atrodas apcietinājumā.

Savukārt ceturtdien neizdevās apstiprināt Turulja kandidatūru, jo to atteicās atbalstīt visradikālākā separātistu partija - galēji kreisā «Tautas vienotības kandidāti» (CUP).

Otrais balsojums par Turulja kandidatūru bija paredzēts sestdien, taču viņa apcietināšana varētu izjaukt arī šo mēģinājumu.