Liela daļa Krievijas sabiedrības, citu valstu varas iestādes un masu mediji Krievijas turīgākos uzņēmējus mēdz dēvēt par oligarhiem. Eksperti un amatpersonas pašā Krievijā gan apšauba šī termina atbilstību esošajai situācijai pašreizējā prezidenta Vladimira Putina režīma Krievijā. Lielbritānijas raidsabiedrības BBC krievu valodas versija skaidro, vai termins «oligarhi» nav attiecināms uz Krievijā jau «izmirušu» biznesmeņu veidu.
ASV Finanšu ministrija 6.aprīlī paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām. Pēc šī saraksta izziņošanas to Krievijas fizisko un juridisko personu skaits, pret kurām sankcijas vērsusi pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, jau pietuvojies diviem simtiem.
Viens no ASV Finanšu ministrijas ziņojuma pielikumiem, kurā uzskaitīta pašreizējam Kremļa saimniekam pietuvinātā elite, saucas «Oligarhu saraksts» - tajā ir 96 cilvēku vārdi. Šis saraksts pilnībā sakrīt ar žurnāla «Forbes» izveidoto 2017.gada Krievijas miljardieru sarakstu.
«Sen ir pagājis tas laiks, kad Krievijā bija oligarhi,» dienu pirms ASV Finanšu ministrijas paziņojuma par jaunu sankciju piemērošanu Krievijai izteicās Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Viņam piekrīt Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības priekšsēdētājs Aleksandrs Šohins: «Vecajā - gadsimtu mijas - izpratnē, oligarhu Krievijā nav.»
Kremlis paziņojis, ka oligarhu Krievijā neesot. Krievijas iedzīvotāji gan ir citās domās.
Saskaņā ar valstij piederošā Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centra (VCIOM) veiktās Krievijas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, pārliecinošs vairākums respondentu uzskata, ka oligarhi Krievijā joprojām ir, vēsta Krievijas medijs «Meduza».
VCIOM aptauja veikta šā gada 7. un 8.aprīlī, aptaujājot 2000 pilngadīgus Krievijas iedzīvotājus.
94% respondentu nešaubās, ka oligarhi Krievijā joprojām ir. Tikmēr apgalvojumam, ka viņu vairs nav, piekrīt vien 3% Krievijas iedzīvotāju, bet vēl 3% respondentu nav atbildes uz šo jautājumu.
Ietekmīgie uzņēmēji
Kā sarunā ar BBC krievu valodas versiju norāda Krievijas politologs Aleksejs Makarkins, atbilde uz jautājumu, vai šodienas Krievijā ir oligarhi, ir atkarīga no tā, kas tiek saprasts ar šo terminu.
Vārds «oligarhija», kas nozīmē «dažu vara», radies Senajā Grieķijā. Ar šo terminu tika raksturota valsts pārvaldes forma, saskaņā ar kuru, bagātākie cilvēki pieņem, ka viņiem tādēļ pienākas plašākas politiskās tiesības.
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados par oligarhiem Krievijā sāka dēvēt «lielos» uzņēmējus, kuriem bija ievērojama politiskā ietekme, atceras Makarkins.
«Oligarhi – tie ir cilvēki, kuri, pateicoties bagātībai un finanšu resursiem, «pērk» varu var naudu, lai tādējādi nodrošinātu sev vēl vairāk naudas,» norāda Sanktpēterburgas Eiropas universitātes prorektors Vadims Volkovs, kurš ir arī autors grāmatai «Spēka uzņēmējdarbība».
Īsā Krievijas oligarhijas vēsture
Kā norāda Makarkins, oligarhi kā cilvēku grupa Krievijā parādījās 1996.gadā. Toreiz uzņēmēji, kuru rīcībā bija ievērojams kapitāls, apvienojās ap toreizējo Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu un «nofinansēja» viņa pārvēlēšanu amatā.
Atlīdzībā par šo palīdzību uzņēmēji saņēma «dāsnu kompensāciju», kas ļāva viņiem vēl vairāk palielināt savu kapitālu. Tomēr šo oligarhu ietekme sāka mazināties pēc 1998.gada finanšu krīzes, kuras dēļ sabruka daudzas «oligarhu bankas».
«Tie, kas pārdzīvoja krīzi, savu ietekmi jūtami zaudēja,» komentē Makarkins. Kā spilgtāko piemēru straujam ietekmes zudumam viņš min vienu no zināmākajiem Jeļcina ēras oligarhiem – uzņēmēju Borisu Berezovski.
Jeļcina pēcteča Krievijas prezidenta amatā – Vladimira Putina – nonākšana pie varas 2000.gadā ar oligarhu ietekmi ir saistāma daudz mazākā mērā. Liela loma Putina pozīciju nostiprināšanā bija otrajam Čečenijas karam un tā aktīvajai fāzei no 1999. līdz 2000.gadam, kā arī vispārējam «patriotiskā noskaņojuma» pieaugumam Krievijas sabiedrībā.
Kā uzskata Makarkins, gadsimtu mijā bija beigusies miljardieru - likteņu lēmēju ēra - laiks, kad oligarhi varēja ietekmēt, piemēram, premjerministra iecelšanu vai, kad viņi iesaistījās lemšanā, kas kļūs par nākamo valsts prezidentu.
Putina valdīšanas pirmajos gados izvērstās «represijas» pret oligarhiem noveda pie tā, ka oligarhi kā ietekmīgu cilvēku grupa Krievijā šā gadsimta pirmās desmitgades vidū gandrīz pilnībā bija izzudusi, piebilst Volkovs.
Tikmēr politologs Gļebs Pavlovskis pauž viedokli, ka oligarhu Krievijā nebija arī deviņdesmitajos gados. Oligarhi – tas esot mīts, ko radīja viena daļa masu mediju, lai tādējādi cīnītos ar citiem masu medijiem.
Galma biznesmeņi
Šodienas Krievijā oligarhu šī vārda deviņdesmito gadu izpratnē vairs nav.
Kā norāda Makarkins, šodien Krievijā ir «galma biznesmeņi», kas ir vai nu varas sistēmas sastāvdaļa, vai arī tai ļoti pietuvināti cilvēki.
Galma biznesmeņi var ieteikt kādu cilvēku, piemēram, gubernatora vai pat ministra amatam, tomēr viņi pilnīgi ir nošķirti no būtisku politisku lēmumu pieņemšanas, kā, piemēram, lēmuma par Ukrainai piederošās Krimas aneksiju 2014.gadā.
Tikmēr Pavlovskis uzskata, ka «Borisa Berezovska modeļa» uzņēmējus ir aizstājuši uzņēmēji, kam ir ciešas attiecības ar Putinu, nevis ietekme uz viņu.
«Viņi nevis uztaisīja naudu un tagad ietekmē varu, bet otrādi - viņi ir uzurpējuši prezidenta pilnvaras un pelna naudu no šīs iespējas,» norāda politologs.
