Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien Berlīnē, tiekoties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, norādījis, ka Eiropa ir nonākusi krustcelēs, un tās kopīgo suverenitāti apdraud esošā pasaules kārtība.
Makrons: Eiropa ir nonākusi krustcelēs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Makrons uzsvēra, ka Eiropa pašreiz piedzīvo unikālu laiku, ko raksturo tirdzniecības problēmas, tehnoloģiskais apvērsums un klimta izmaiņas.
Virziens, kādā attīstīsies Eiropas Savienība (ES), bija Makrona un Merkeles sarunu galvenā tēma.
Makrons ir ieradies Berlīnē, cerībā pārliecināt Merkeli sniegt aktīvāku atbalstu viņa reformu iecerēm, kuru starpā ir īpaša eirozonas budžeta izveidošana un eirozonas finanšu ministra amata iedibināšana.
Vācija un Francija ir solījušas nākt klajā ar reformu vadlīnijām, kas tiktu apspriestas ES samitā jūnijā. Taču Vācijas nesen izveidotajā valdībā pastāv domstarpības par Makrona iecerēm.
Tomēr Merkele pauda pārliecību, ka, neskatoties uz Berlīnes un Parīzes viedokļu atšķirībām vairākās jomās, abas puses spēs rast kompromisu līdz vasarai.
«Mums nepieciešamas atklātas debates un (..) spēja rast kompromisu,» norādīja kanclere.
Merkele piebilda, ka būtiski ir arī atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas ir aktuāli eiropiešiem, runājot par globālām problēmām.
Francija vēlas, lai tiktu pabeigta arī eirozonas banku savienības izveidošana. Merkele piekritusi, ka tā ir prioritāte, taču uzsvērusi, ka ir jāsamazina riski banku sektorā, pirms tiek sperti tālāki soļi pretī kolektīvai noguldījumu apdrošināšanai.
Visticamāk, ka Parīze un Berlīne vienosies par nodokļu piemērošanu starptautiskām interneta kompānijām un par ES mēroga biroja izveidi patvēruma meklētāju lietu kārtošanai. Tomēr arī šīs ieceres var izpelnīties pretestību no citu ES dalībvalstu puses.