Maskavas mediji klaigā «Vai rītdien karš?» - cik pamatoti?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Portāla TVNET krievu valodas versija pagājušajā nedēļā tikās ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu. Saruna notika Latvijas vēstniecības telpās Maskavā. Runāts tika par daudziem jautājumiem, ne tikai par politiku. Intervijā portālam Riekstiņš stāsta par savdabīgajiem Krievijas medijiem, karu un mieru, kā arī diplomātijas niansēm.

Ierodoties Maskavā, es vienmēr ieskatos vietējās avīzēs. Šajās dienās Maskavas laikrakstus rotā satraucošie virsraksti, tādi kā «Vai rītdien karš?». Tas ir mediju pārspīlējums vai šādiem virsrakstiem ir kāds pamats?

Domāju, ka viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu sniegt ir pietiekami grūti. Tomēr es gribu uzsvērt jau no paša sākuma, atsevišķos [Krievijas] medijos jau kādu laiku vērojama ļoti emocionāla dažādu tēmu atspoguļošana. Šīs tēmas galvenokārt saistītas ar Krievijas attiecībām ar Rietumiem. Kā mēs zinām, šīs attiecības šobrīd nepārdzīvo tos labākos brīžus.

Iemesli tam ir skaidri zināmi – 2014.gada notikumi, Krimas aneksija, separātistu atbalstīšana Ukrainas austrumu daļā, Eiropas Savienības piemērotās sankcijas, kā arī atbildes sankcijas no Krievijas Federācijas puses. Tā ir Krievijas un NATO dialoga sarežģīšanās un pietiekami agresīvā retorika no dažādu līmeņu Krievijas sabiedriskajiem darbiniekiem un politiķiem. Tās ir Krievijas militārās mācības tuvu mūsu robežām. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Kopējais fons ir ļoti sarežģīts. Daudzi masu mediji ir sakoncentrējušies uz kara un miera tēmu, uz to, ka Krievijai apkārt atrodas naidīgas un konkurējošas valstis, kuras tikai ar to vien nodarbojas kā domā, kā vēl pazemot Krieviju.

Šādā kontekstā jautājumi par iespējamu bruņotu konfliktu pietiekami bieži parādās dažādos televīzijas raidījumos, un, manā skatījumā, tiek apspriesti pietiekami primitīvā veidā. Netiek apspriests, vai būs militārs konflikts starp Krieviju un Rietumiem. Tiek apspriests, kad tas būs un kāds tas būs.

Manuprāt, tas nav labs diskusijas fokuss. Cik man zināms no mana iepriekšējā darba NATO galvenajā birojā, rietumvalstīm vai NATO dalībvalstīm nav nekādu plānu par agresīvu rīcību attiecībā uz Krieviju. NATO ir aizsardzības alianse, kas nodarbojas ar savu locekļu aizsardzību.

Atgriežoties pie jūsu jautājuma, man jāsaka, ka pēdējā laikā pasliktinājies fons arī Latvijas un Krievijas attiecībām. To ietekmē nesenie notikumi Lielbritānijā – bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšana un tam sekojošā eskalācijā diplomātiskā plānā – Krievijas diplomātu izraidīšanas no vairākām valstīm un Krievijas atbildes pasākumi.

To ietekmē arī situācija Sīrijā. Ir daudz sarežģītu elementu. Tomēr šobrīd runāt par reālu iespējamo karu – tas ir pārspīlējums. Tās avīzes un televīzijas raidījumi, kas par to runā, – es tos pieskaitītu mediju kategorijai, kas atbalsta koncepciju «Valsts – cietoksnis». Šī koncepcija nosaka, ka ir ārvalstu ienaidnieks, tāpēc valstij un iedzīvotājiem nepieciešams saliedēties, lai sagatavotos gaidāmā uzbrukuma atvairīšanai. Neteikšu, ka tā ir dzeltenā prese, tā ir prese ar zināma virziena politisko domāšanu, kāda Krievijā ir sastopama.

Gara atbilde man sanāca.

Jā, bet to visu ir nepieciešams pateikt, pirms sāk runāt par Latvijas un Krievijas attiecībām. Maskavā, kontaktējoties ar cilvēkiem, es bieži sastopos ar neizpratni par Latvijas pozīciju. Daudzi cilvēki tiešām ir pārliecināti, ka Krievija atrodas ienaidnieku ielenkumā. Kā šāda situācija maina jūsu stāvokli Maskavā? Diplomātu darbs šādos apstākļos kļūst sarežģītāks? Diplomātu loma kļūst nozīmīgāka?

Diplomātu likteni tas neatvieglo. Tomēr mēs neesam šeit, lai sagaidītu, ka apstākļi būs kā sanatorijā. Situācija ir tāda, kāda tā ir. Protams, diplomātiem ir jāstrādā, lai atrastu saskares punktus divpusējās valstu attiecībās.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu