Vai Krievijā dzīvo Latvijas pilsoņu un etnisko latviešu? Vai viņiem nepieciešama palīdzība un atbalsts? uz šiem un citiem jautājumiem intervijā Maskavā portāla TVNET krievu valodas versijai atbild Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, kurš arī norāda, kāpēc mums ir svarīgi saglabāt pašpārliecinātību jebkuros apstākļos.
Daži jautājumi par latviešiem Krievijā. Kā norisinās vēstniecības darbs ar tautiešiem? Vai Krievijā dzīvo daudz Latvijas pilsoņu, un vai vēstniecība ar viņiem kontaktējas? Vai tiek atbalstīta kaut kādu pasākumu rīkošana? Kāda ir vēstniecības loma Krievijā dzīvojošo un strādājošo Latvijas pilsoņu dzīvē?
Saskaņā ar statistikas datiem, to Latvijas pilsoņu skaits, kas dzīvo Krievijā, nav nemaz tik liels – aptuveni 5000 cilvēku.
Tas ir oficiāli?
Protams, oficiāli. Ir arī tādi cilvēki, kam ir latviskas saknes un kuri sevi uzskata par etniskajiem latviešiem. Tomēr tas jau ir cits stāsts un tādas statistikas [par etniskajiem latviešiem] mums nav.
Tajā pašā laikā mēs Latvijas vēstniecībā cenšamies uzturēt kontaktus ar latviešu kopienām, kuras Krievijā darbojas vairākos reģionos. Piemēram, maijā mēs Sanktpēterburgā rīkojam latviešu kopienu vadītāju un pārstāvju sanāksmi. Tā ir saistīta ar mūsu valsts simtgade. Uz šo sanāksmi mēs gaidām pārstāvju no desmit Krievijas reģioniem, tostarp Magadanas, Krasnojarskas un Omskas, Krievijas rietumu reģioniem. Mēs vēlamies ne tikai satikties un nosvinēt Latvijas simtgadi, bet arī izdiskutēt, kādas ir iespējas, plāni un idejas turpmākajam darbam.
Krievija ir milzīga valsts, šeit ir atšķirīga gan dzīve, gan latviešu kopienas sadarbības organizēšana. Projekti, kas saistīti ar tautiešiem, Krievijā ir atšķirīgi no līdzīgiem projektiem citās valstīs, kas ir mazākas.
(..) Lūk, maijā mēs tiksimies un runāsim. Mums jau ir pieredze īstenot projektus, kas tiek īstenoti uz līdzfinansēšanas pamata. Latvijas valsts ar vēstniecības starpniecību ir piedalījusies šādu projektu finansēšanā. Šāda prakse ir ne tikai šogad, tāda ir bijusi arī iepriekšējos gados.
Piemēram, nākamnedēļ Maskavas latviešu kopienas koris «Tālava» atzīmēs 25. pastāvēšanas gadadienu. Savukārt nesen noslēdzās Maskavā dzīvojošo latviešu mākslinieku darbu izstāde.
Kas attiecas uz Maskavā dzīvojošajiem jaunajiem cilvēkiem no Latvijas, man ir grūti atbildēt.
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un katrs cilvēks pats izlemj, cik daudz viņš grib iesaistīties darīšanās ar valsts struktūrām. Vai šiem cilvēkiem būtu jāgriežas vēstniecībā, tas ir katra privāts lēmums.
Reizi gadā mēs uz vēstniecību aicinām Latvijas studentus, kas mācās Maskavā. Šajā tikšanās reizē mēs stāstām par savām prioritātēm, klausāmies, kā viņi redz savu dzīvi, notikumus Krievijā un notikumus Latvijā. Mēs cenšamies šos kontaktus uzturēt, bet piespiest cilvēkus kontaktēties nav mūsu spēkos un tas arī nav nepieciešams.
Ja kaut kas notiek, cilvēki paši vēršas vēstniecībā pēc palīdzības?
Kad ir problēmas, jā, vēršas paši. Lai gan, lielu nepatikšanu un negadījumu laikā, kamēr es šeit esmu, nav bijuši. Skaļu lietu ar politisku pieskaņu vai rutīnas konsulārā palīdzība, vai palīdzība nelaimes gadījumu sakarībā – šādu lietu manā laikā nav bijis.
Par vēstniecības plāniem Latvijas simtgades sakarībā. Kādi pasākumi valsts jubilejā paredzēti Maskavā?
Protams, būs daudz aktīvāks publiskās diplomātijas darbs – mēs Maskavā rīkojam vairākas izstādes. (..) Gada otrajā pusē gaidāmi vairāki koncerti. Gada beigās būs valsts pieņemšana. Vasarā pirms Līgosvētkiem vēstniecības dārzā mēs rīkosim pieņemšanu mūsu partneriem un draugiem no diplomātiskā korpusa, lai parādītu mūsu tradīcijas.
Vēl mums ir atsevišķa programma sadarbībai ar ārvalstu literatūras bibliotēku, mēs tur atklājām grāmatu stendu, notika tikšanās ar mūsu brīnišķīgajiem autoriem.
Sanāk vesela kultūras programma.
Vesela kultūras programma, jā. Maskava ir liela pilsēta, tie ir 15 miljoni cilvēku. Protams, ne katrs Maskavas iedzīvotājs zinās, ka Latvijai paliek 100 gadi. Tomēr no savas puses mēs darīsim visu, ko varam.
Vēstniecības trešais sekretārs Kaspars Svilāns, kurš arī piedalās sarunā, piebilst:
Pasākumi notiks ne tikai Maskavā. Aprīlī Krasnojarskā notiks Latvijas kultūras dienas, bet maijā Sanktpēterburgā paredzēts kinofestivāls, kas tiek rīkots kopīgi ar Lietuvu un Igauniju.
Vēstnieka kungs, ko jūs Latvijas simtgadē gribētu novēlēt portāla TVNET lasītājiem, gan tiem, kas portālu lasa latviski, gan tiem – kas krieviski, gan tiem, kas dzīvo ārpus Latvijas?
Es varētu daudz ko novēlēt.
Tomēr pats galvenais ir vienmēr saglabāt pašpārliecinātību – pašā pozitīvākajā šī vārda nozīmē. Jāsaglabā pārliecība par sevi un ticība savai valstij, neskatoties uz to, ka vienmēr būs kāds, kurš teiks, ka mums nesanāks. Panākumu atslēga – ticība pašiem sev. Mēs varam sasniegt rezultātus ļoti daudzās jomās – to pierāda mūsu panākumi gan kultūrā un sportā, gan zinātnē. Pozitīvu pašpārliecinātību mums nevajag zaudēt, un tad mūsu pēctečiem nākotnē būs ar ko lepoties.
