Plānotais gāzes vads «Nord Stream 2» no Krievijas uz Vāciju raisa ASV bažas izlūkošanas un militārajā jomā, jo Maskava gāzes vadu varēs izmantot noklausīšanās un novērošanas tehnoloģiju uzstādīšanai Baltijas jūrā, ceturtdien paziņoja ASV amatpersona.
Vašingtona gāzesvada projektu uzskata par sliktu izvēli, žurnālistiem Berlīnē sacīja ASV valsts sekretāra palīga vietniece enerģētikas diplomātijas jautājumos Sandra Audkērka. ASV skeptiski izturas pret to, vai iespējams panākt Krievijas tranzīta garantijas citām valstīm, tādām kā Ukraina, viņa piebilda.
Vairāku Rietumu uzņēmumu un Krievijas «Gazprom» konsorcijs, kas izveidots strīdīgus vērtējumus izsaukušā projekta «Nord Stream 2» īstenošanai, otrdien paziņoja, ka sāk sagatavošanas darbus Greifsvaldes līcī, Baltijas jūras Vācijas piekrastē.
Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušajā mēnesī paziņoja, ka «Nord Stream 2» nav realizējams bez Ukrainas iesaistīšanās gāzes tranzītā.
Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko aicināja Vāciju atteikties no piedalīšanās «Nord Stream 2» izbūvē, norādot, ka tas veicinās blokādi pret Ukrainu.
«Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma nodrošinās gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Projekts izmaksās apmēram desmit miljardus eiro.
Triju Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeri martā kopīgā vēstulē brīdināja citu Eiropas valstu parlamentus, ka gāzesvads «Nord Stream 2» ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas atkarību no Krievijas.
ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete pērn atzina, ka «Nord Stream 2» nesaskan ar ES enerģētikas politikas mērķiem.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)