No raķešu izmēģinājumiem līdz «medus» diplomātijai: ko cenšas panākt Ziemeļkoreja

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Pagājušogad Ziemeļkoreja veica vērienīgus raķešu izmēģinājumus, kas izraisīja sašutumu pasaulē. Tik tikko pasaule vēroja, kā Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns spiež roku Dienvidkorejas prezidentam Munam Džēinam, runā par mieru Korejas pussalā un sola sākt kodolatbruņošanos. Kā nākamais solis Ziemeļkorejas attiecību «iesilšanā» ar pārējo pasauli tika izziņota Kima tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš jau sāka uzņemties laurus par pēkšņajām izmaiņām Ziemeļkorejas ārpolitikā. Taču šonedēļ Ziemeļkoreja piedraudēja atcelt 12.jūnijā Singapūrā plānoto samitu. Politiskie analītiķi skaidro, ko Kims cenšas panākt ar pēdējā laikā piekopto svārstīgo ārpolitiku.

Ziemeļkoreja cēlusi iebildumus pret ASV un Dienvidkorejas kopīgajām militārajām mācībām Korejas pussalā, kā arī ar režīma «ziņu aģentūras» KCNA starpniecību nopēlusi Trampa padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džonu Boltonu, kurš intervijās izteicies, ka gribētu, lai Ziemeļkorejas atbruņošanās notiek pēc «Lībijas scenārija» - tas ir visai neapdomīgs publisks izteikums, ņemot vērā, ka Muamars Kadafi 2011.gadā mira un valsts pašlaik ir konfliktu plosīta.

Taču Ziemeļkorejas uzvedību galvenokārt diktē ekonomiski apsvērumi un vēlme gūt maksimālu labumu no attiecībām ar ASV.

«Singapūras samits Vašingtonai un Phenjanai ir biznesa tikšanās,» raksta raidorganizācijas BBC Āzijas biznesa korespondente Karišma Vasvani.

«Tagad Ziemeļkoreja vienkārši definē noteikumus tādam darījumam, kādu vēlas, vēl labu laiku pirms tikšanās.»

Pirms apmēram pieciem gadiem Kims izziņoja duālu politiku - vienlaikus attīstīt gan Ziemeļkorejas kodolprogrammu, gan veicināt valsts ekonomisko attīstību. Šā gada aprīlī Kims paziņoja, ka Ziemeļkoreja sasniegusi ar kodolprogrammu saistītos mērķus un var koncentrēties uz ekonomiku, kas izjutusi ANO un ASV sankciju, kā arī starptautisko tirdzniecības attiecību sairšanu ar citām valstīm atstāto iespaidu. Pērn Ziemeļkorejas eksporta apjoms saruka par 30%, ar lielāko tirdzniecības partneri Ķīnu - pat par 35%.

Lai arī ekonomiskā situācija ir smaga, Ziemeļkoreja negrasās piekāpties, ja neko nesaņems pretī. «Ziemeļkorejai un ASV ir ļoti atšķirīga izpratne par to, ko nozīmē denuklearizācija,» stāsta žurnāla «The Diplomat» redaktors Ankits Panda.

Ziemeļkoreja vēlas sankciju atvieglošanu. «Pašlaik uz Ziemeļkoreju attiecas apmēram deviņas dažādas sankciju rezolūcijas,» skaidro Panda. «Tas nozīmē, ka sankciju atvieglošana nav iespējama. Lai arī Dienvidkoreja varbūt ir pozitīvāk noskaņota pret Ziemeļiem, bez ANO un ASV nekas nevar notikt.»

Līdz ar to iespējams, ka Ziemeļkorejas draudi atcelt samitu ar Trampu ir taustīšanās, cik lielā mērā ASV gatava piekāpties ekonomiskajā plānā, uzsver bijušais ANO Ekspertu paneļa loceklis Viljams Ņūkombs. Politikas analītiķi prognozē, ka Ziemeļkoreja varētu pieprasīt «pirmo iemaksu» - sankciju atvieglošanu -, pirms tā piekrīt piedalīties Singapūras samitā.

«ANO Drošības padomei vajadzētu rīkoties, lai atceltu, mainītu vai iesaldētu starptautiskās sankcijas,» norāda Ņūkombs, piebilstot, ka ASV tajā būtu nozīmīga loma.

«Ļoti iespējams, ka tāpēc Phenjana spēlē šo spēli,» raksta Vasvani. «Tā grib pārliecināties, ka ASV zina, kas likts uz spēles, un nodrošināt iespēju kaulēties, lai iegūtu garantijas, ka tās ekonomika var izdzīvot.»
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu