Maskavas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē jau desmit gadus darbojas Baltistikas centrs. Tur pasniedz latviešu un lietuviešu valodu, bet centrā arī pēta ar valodām notiekošos procesus. Baltistikas centru Maskavā apmeklēja portāla TVNET krievu valodas versija, meklējot atbildes uz jautājumiem, kas un kāpēc Maskavā studē latviešu un lietuviešu valodu un kāda ir centra loma.
Baltistikas centrs izvietots vienā kabinetā Filoloģijas fakultātes telpās. Sarunā piedalās centra vadītāja Olga Siņeva, kā arī Daugavpils Universitātes lektore un pasniedzēja Maskavas Valsts universitātē Irita Saukāne.
Daudziem Latvijā fakts, ka šāds centrs vispār pastāv, varētu būt pārsteigums. Izrādās, Maskavas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē nopietni tiek studēta latviešu un lietuviešu valoda, tiek pētīta šo valstu kultūra un vēsture. Pastāstiet, lūdzu, ar ko nodarbojas Baltistikas centrs.
Kā struktūrvienība mēs sākām darbu 2008.gadā.
Latviešu un lietuviešu valoda Maskavas Valsts universitātē tikušas pasniegtas vienmēr – jau kopš 19.gadsimta vidus. Tik ilgi, cik pastāv Maskavas Valsts universitātes (MVU) Filoloģijas fakultāte, šeit ir pasniegta lietuviešu valoda. Latviešu valoda – nedaudz mazāku periodu.
Filoloģijas fakultātes dekāne Marina Remņeva vienmēr ir izrādījusi profesionālu interesi par baltu valodām, un Baltistikas centrs izveidots, lielā mērā pateicoties viņas iniciatīvai.
Vai jūs jau no paša sākuma strādājat centrā?
Olga Siņeva: Jā.
Es periodā no 1996. līdz 2000. gadam MVU pasniedzu lietuviešu valodu. Intensitāte bija dažāda, atkarībā no iespējam savākt grupas, bet pēc 2000.gada bija zināmi pārtraukumi.
Līdz ar Baltistikas centra izveidošanu notika studentu uzņemšana grupā, kas lietuviešu valodu apguva kā pirmo [galveno] svešvalodu. Studenti mācījās piecus gadus pēc programmas, kas atbilst MVU līmenim. Šie studenti arī mācījās latviešu valodu – kā otro baltu valodu. Citās grupās studenti apguva latviešu valodu kā vienu no svešvalodām.
Mūsu studenti specializējas baltu valodās. MVU Filoloģijas fakultātē studenti apgūst vairākas valodas, atkarībā no viņu specialitātes.
Tas nav nejauši – šajā fakultātē stājas tie cilvēki, kam interesē valodas. Mums bija viena studente, kura studiju procesā apguva 14 svešvalodas!
Vai starp šīm valodām bija latviešu vai lietuviešu valoda?
Jā, protams, bija gan latviešu, gan lietuviešu. (..) Lielu interesi par lietuviešu un latviešu valodu izrāda arī MVU Vēstures fakultātes studenti. Vēl pie mums nāk arī filozofi, etnologi un citi studenti, kā arī studenti no citām universitātēm.
Kā jums šķiet, cik valodu šodien būtu jāzina labi izglītotam cilvēkam?
Grūti atbildēt precīzi. Pēc nepieciešamības. Domāju, ka divas trīs valodas ir minimums.
Latvijā vidusskolu beidzēji pārsvarā zina trīs valodas: latviešu, angļu un krievu. Ja šim sarakstam pievieno vēl vienu valodu, tad kopā sanāk jau četras valodas.
Ja šim sarakstam pievieno kādu Austrumu valodu – ķīniešu vai arābu – tad pavisam solīds saraksts sanāk.
Es strādāju arī ar Maskavas skolotājiem. Viņi stāsta, ka jaunieši interesējas par valodām un ir atvērti valodu apguvei.
Kas ir tie studenti, kas nāk apgūt latviešu valodu? Kāda ir viņu motivācija?
Irita Saukāne: Motivācijas ir dažādas. Arī es varu teikt, ka interese par valodām ir. Piemēram, vispirms studenti mācās lietuviešu valodu, bet vēlāk bieži izvēlas mācīties latviešu. Vai otrādi. Viņiem ir interesanti salīdzināt abas valodas.
Olga Siņeva: Ir studenti, kuriem ir Baltijas saknes, piemēram, vectēvs vai vecāmāte ir bijuši latvieši vai lietuvieši. Ir arī tādi, kuri iepriekš ir saskārušies ar Lietuvas un Latvijas kultūru. Savukārt citus apgrūt latviešu un lietuviešu valodu ir pamudinājušas bērnības atmiņas.
Ir arī tādi piemēri, kad interese par valodu rodas mūsu centra darbības rezultātā. Centrā nenotiek tikai akadēmiskas nodarbības vien. Sadarbībā ar Lietuvas universitātēm mums ir interesanti projekti un valodas mācību kursi vasarās. Latviešu valodas apguvē mūs ļoti atbalsta Daugavpils Universitāte. Latvijas Universitāte mūsu studentus uzņēma valodas kursos vasarā. Vasara šādiem braucieniem ir ļoti ērta, jo netraucē studiju programmai.
Ko ir mainījusi Baltistikas centra izveidošana? Valodas taču mācījās pirms tam un mācās arī tagad.
Olga Siņeva: Kad ir atsevišķa struktūrvienība, tad ir nosacījumi sistēmiskam darbam. Baltu valodas – tā nav tikai fakultatīva apguve, bet sistēmisks kurss ar mācību un pētnieciskiem uzdevumiem, un tas piesaista uzmanību.
Tiek īstenoti starptautiski projekti, ir kabinets, kurā ir daudz interesantu grāmatu, tostarp tādu, kuras mums ved un dāvina latviešu un lietuviešu kolēģi. Mūsu iespējas ir kļuvušas lielākas.
Irita Saukāne: Studenti no mums uzzina, piemēram, par jaunākajām grāmatām. Tās ir pavisam citas attiecības – tās nav tādas kā studentam ar pasniedzēju auditorijā.
Cik studentu pie jums šogad apgūst latviešu un lietuviešu valodu?
Olga Siņeva: Katru mācību gadu tie ir kādi 15 līdz 17 cilvēki.
Kāda ir Baltistikas centra vieta MVU Filoloģijas fakultātē?
Baltistikas centrs darbojas Filoloģijas fakultātes Rietumeiropas valodu un literatūras novirziena ietvaros.
Vai jūsu studenti šovasar brauks apgūt valodas uz Latviju un Lietuvu?
Uz Lietuvu – jā, brauks. Četri cilvēki pilnīgi noteikti brauks. Ar Latviju šogad gan nesanāks.
