Īrijā piektdien notikušajā referendumā vairāk nekā 66% nobalsojušo atbalstījuši abortu legalizāciju, liecina galīgie rezultāti. Par konstitūcijas grozījumiem balsojuši 66,4% īru, bet pret – 33,6%. No 40 Īrijas vēlēšanu apgabaliem 39 abortu legalizācija guva vairākuma nobalsojušo atbalstu.
Savukārt vēlētāju aktivitāte sasniegusi 64%.
Vēlētājiem pie balsošanas urnām bija jāatbild uz jautājumu, vai atcelt konstitūcijas normu, kas līdz šim paredzēja faktiski pilnīgu abortu aizliegumu, izņemot gadījumus, kuros apdraudēta mātes dzīvība.
Premjerministrs Leo Varadkars sestdien jau paziņojis, ka Īrija piedzīvojusi «klusu revolūciju».
«Tas, ko šodien esam piedzīvojuši, ir klusa revolūcija, ka Īrijā notikusi desmit vai 20 gadus,» uzstājoties sabiedriskajā televīzijā (RTE), norādīja Varadkars. «Tā bija lieliska demokrātijas demonstrācija, un tauta ir runājusi.»
«Tauta ir pateikusi, ka mēs vēlamies modernu konstitūciju modernai valstij, ka mēs uzticamies sievietēm un cienām to spēju pieņemt pareizu lēmumu par savu veselību,» uzsvēra premjers.
Viņš piebilda, ka rezultāti apliecina nācijas vienotību un ka referenduma rezultāti piešķir valdībai mandātu, lai līdz gada beigām izdarītu apsolītos grozījumus likumdošanā.
Tikmēr konstitūcijas grozījumu pretinieki jau atzinuši savu sakāvi.
«Domāju, ka šī Īrijai ir ļoti skumja diena, (..) jo cilvēki balsojuši par abortiem,» norādīja Kora Šerloka, kas pārstāv «Love Both» («Mīliet abus!»), vienu no «Nē» kampaņas atbalstītāju organizācijām.
Savukārt cita organizācija, kas iestājās pret tā dēvētā 8.labojuma atcelšanu, paziņojusi, ka notikusi «traģēdija».
«Tas, ko īru vēlētāji vakar ir izdarījuši, ir vēsturisku mērogu traģēdija. Taču nepareizais nekļūst par pareizo tikai tāpēc, ka vairākums to atbalsta,» teikts paziņojumā, kuru izplatījusi apvienība «Save the 8th» («Glābiet astoto!»).
1983.gada referendumā abortu aizliegums tika atbalstīts ar lielu balsu vairākumu, taču vēlētāju aktivitāte bija ļoti zema, un toreiz pie balsošanas urnām devās tikai nedaudz vairāk nekā puse no balsstiesīgajiem.
Pamatojoties uz toreizējā referenduma rezultātiem, sodu likumā tika iekļauta norma, kas par grūtniecības pārtraukšanu paredz 14 gadu ilgu cietumsodu.
Tas novedis pie tā, ka ik gadu tūkstošiem īru sieviešu dodas uz Lielbritāniju, kur aborti ir atļauti.
Reaģējot uz sabiedrības sašutumu par kādas sievietes nāvi, kurai tika aizliegts izdarīt abortu, 2013.gadā aizliegums tika mīkstināts, atļaujot grūtniecības pārtraukšanu, ja mātes dzīvība ir apdraudēta.
Rīkot vēl vienu referendumu mudināja citas sievietes lieta. Viņa bija spiesta aborta izdarīšanai ceļot uz Lielbritāniju, lai gan auglim bija diagnosticēta nāvējoša deformācija.
Sieviete vērsās ANO Cilvēktiesību komitejā, kura atzina, ka, liedzot viņai pārtraukt grūtniecību Īrijā, tikušas ierobežotas viņas cilvēktiesības.
Īrijas valdība piedāvāja cietušajai 30 000 eiro lielu kompensāciju, vēl vairāk uzkurinot debates par nepieciešamajām reformām.
Likumprojekts, kuru piedāvāts pieņemt, ja vēlētāji atbalstīs abortu aizlieguma atcelšanu, paredz dot neierobežotas tiesības izdarīt abortu līdz 12 grūtniecības nedēļai, bet atsevišķos noteiktos gadījumos - līdz pat sestajam grūtniecības mēnesim.
