Igaunijā iesaka palielināt naudassodu par valsts valodas nezināšanu līdz 6400 eiro

LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: postim

Igaunijas parlamentā iesniegts Valodas likuma grozījumu projekts, kas paredz, ka naudassods par valsts valodas nezināšanu var pieaugt desmitkārtīgi - līdz 6400 eiro.

Tādus grozījumus ierosinājuši veikt astoņi Rīgikogu deputāti no četrām partijām - pa diviem parlamenta locekļiem no «Tēvzemes», Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE), Reformu partijas un Centra partijas, tomēr Centra partijas frakcija norobežojusies no šā ierosinājuma.

Kā norādīts grozījumu projekta paskaidrojuma rakstā, tas ļaus labāk īstenot Valodas likuma prasības, motivējot iestāžu un uzņēmumu vadītājus vairāk uzmanības veltīt tam, lai viņu darbinieki apgūtu igauņu valodu, un vienlaikus ļaus Valodas inspekcijai strādāt efektīvāk.

«Tiekoties ar Valodas inspekcijas pārstāvjiem, kopīgi atzīts, ka pašreizējais maksimālais soda apmērs - 640 eiro - (..) uzskatāms par novecojušu,» atzīmējuši deputāti.

«Izveidojusies kurioza situācija, ka Eiropas Parlamentā ir iespēja strādāt igauņu valodā, toties dzimtās zemes veikalā ar igauņu valodu nepietiek,» laikraksts «Postimees» citē «Tēvzemes» deputātu Tarmo Krūzimē. «Faktiski tiek pārkāptas Igaunijas pilsoņu pamattiesības, jo Igaunijas konstitūcijas 6.pants nosaka, ka valsts valoda Igaunijā ir igauņu valoda.»

Deputāts atzinis, ka Igaunijas valstiskuma simtgades gadā valsts valodas situācija ir neapmierinoša. «Angļu un krievu valodas uzbrukums un brīva darbaspēka kustība rada situāciju, ka apkalpošana igauņu valodā ir tikai gaišs sapnis. Tiem, kuri uzskata, ka šobrīd ar igauņu valodu nav problēmu, jāuzņemas atbildība par sekām nākotnē.»

Pēc viņa teiktā, problēmas ar valodu vērojamas daudzās nozarēs - medicīnā, tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, sabiedriskajā transportā un citur.

Tikmēr Centra partija centusies norobežoties no Valodas likuma grozījumu projekta, kura iniciatoru skaitā ir divi tās biedri.

Kā paziņojusi partijas Rīgikogu frakcijas vadītāja, šis priekšlikums nav uzskatāms nedz par partijas, nedz frakcijas oficiālo nostāju un nav apspriests nevienā frakcijas sēdē.

Savukārt partijas valdes loceklis Raimonds Kaljulaids paziņojis, ka «pirms vēlēšanām daži politiķi lien vai no ādas ārā, lai pievērstu sev sabiedrības uzmanību».

«Runājot par manu personisko viedokli, esmu jau teicis, ka valstij nav jājaucas tirgus attiecībās. Ja kādā veikalā pārdevēji pietiekami labi neprot valodu, klientiem vienmēr ir iespēja iepirkties kādā citā vietā. (..) Nesaskaņu uzkurināšana starp krieviem un igauņiem nekad ne pie kā laba nav novedusi,» izteicies Centra partijas politiķis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu