Ceturtdiena, 19. jūlijā Vārda dienas: Digna Jautrīte Kamila Sāra
ASV karavīri Dienvidkorejā. Ilustratīvs attēls |  
Foto: JUNG YEON-JE / AFP

Maskava ceturtdien kritizējusi Norvēģijas ieceri lūgt Vašingtonai divkāršot ASV karavīru skaitu un izvietot tos tuvāk robežai ar Krieviju. Plāni «mums rada nopietnas bažas», savā «Facebook» kontā norādījusi Krievijas vēstniecība Norvēģijā. Par to ziņo portāls «The Local».

Lai mazinātu Maskavas bažas, Norvēģija pirms pievienošanās NATO dibinātājvalstīm 1949.gadā apsolīja, ka tās teritorijā netiks izvietoti ārvalstu karavīri, izņemot, ja valstij draudēs uzbrukums.

ASV karavīru izvietošana Norvēģijā «ir pretrunā ar Norvēģijas lēmumu 1949.gadā», uzskata vēstniecība. «Tas padara Norvēģiju mazāk paredzamu, var palielināt spriedzi, sākt bruņošanās sacensību un novest pie situācijas destabilizācijas Ziemeļeiropā,» uzskaita Krievijas vēstniecība Norvēģijā.

Norvēģijas valdība uzskata, ka solījumu nav pārkāpusi, jo ASV karavīri nav pastāvīgi dislocēti Norvēģijā, bet kontingents mainās rotācijas kārtībā.

Pentagons izteicies, ka Krievijas bažām nav pamata. «Norvēģijas un sabiedroto spēki rīko mācības, lai aizstāvētu Norvēģijas teritoriju, un nerada nekādus draudus Krievijai,» uzsver Pentagona runasvīrs Ēriks Pahons, piebilstot, ka pirms vairākiem gadu desmitiem noslēgtā vienošanās neaizliedz sabiedroto spēku militārās mācības un apmācību Norvēģijā.

Norvēģijas valdība ar ieceri par ASV karavīru skaita dubultošanu nāca klajā pēc deviņu NATO austrumu valstu (tai skaitā arī Latvijas) aicinājuma aliansei palielināt savu klātbūtni reģionā.

Neskatoties uz skaļiem Krievijas protestiem, kopš pērnā gada Vērnēsē, Norvēģijas vidienē, rotācijas kārtībā dislocēti 330 ASV jūras kājnieki.

Oslo tagad vēlas, lai ASV palielinātu karavīru skaitu līdz 700 un izvietotu tos tālāk uz ziemeļiem Sētermūenē, kas atrodas 420 kilometrus no Krievijas robežas.

Norvēģija arī vēlas, lai līgums par karavīru izvietošanu tiktu pagarināts no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem.

© TVNET. Visas tiesības paturētas