NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pauduši pārliecību, ka NATO līderu samits jūlijā nodemonstrēs transatlantisko vienotību, neskatoties uz sarežģīto G7 tikšanos pagājušajā nedēļā.
Stoltenbergs un Merkele ir pārliecināti par transatlantisko vienotību gaidāmajā NATO samitā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien jau pēc G7 valstu līderu Kanādas samita noslēguma negaidīti atsauca ASV atbalstu samita noslēguma komunikē. Tas ir pirmais tāds gadījums «lielā septītnieka» vēsturē.
Samitu aizēnoja arī ASV piemērotie muitas tarifi alumīnija un tērauda importam no Eiropas Savienības (ES), Kanādas un citām valstīm.
Tomēr Stoltenbergs sacīja, ka NATO samitā jūlijā «Savienotās Valstis un prezidents Tramps vēlreiz apstiprinās savu uzticību transatlantiskajai vienotībai un NATO kursam.»
Tas «daļēji tādēļ, ka to skaidri darīja zināmu prezidents Tramps, kad es satiku viņu pēdējo reizi Vašingtonā, bet arī tādēļ, ka mēs to redzam uz vietas ar konkrētu rīcību,» Berlīnē pēc sarunām ar Merkeli sacīja Stoltenbergs.
Kopš Tramps stājās amatā pērnā gada janvārī, Vašingtona ir par 40% palielinājusi finansējumu savas militārās klātbūtnes palielināšanai Eiropā, norādīja Stoltenbergs.
Viņš pauda pārliecību, ka Tramps jūlijā ieradīsies uz NATO samitu Briselē, un sabiedrotie kopā nodemonstrēs NATO vienotību un pieņems lēmumus par alianses spēku sagatavotības stiprināšanu un plašākām kopīgām aktivitātēm cīņā pret terorismu.
Merkele pauda līdzīgu optimismu, sakot, ka samitam būs stingri rezultāti.
«Es domāju, ka, neskatoties uz esošajām domstarpībām viedokļos, mums būs ļoti konstruktīvs samits, kura laikā mēs pieņemsim svarīgus lēmumus,» sacīja kanclere.
Tramps ir vairākkārt kritizējis Eiropas sabiedrotos par kavēšanos ar solījuma izpildi attiecībā uz aizsardzības budžetu palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Sevišķu kritiku par to izpelnījusies Vācija.
Merkele pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Vācija līdz 2025.gadam palielinās izdevumus aizsardzībai līdz 1,5% no IKP.
Kaut gan 2% mērķis joprojām nebūtu sasniegts, tas būtu 80% kāpums desmit gadu laikā.
Stoltenbergs uzslavēja Vāciju par aizsardzība budžeta palielināšanu, bet aicināja Berlīni iet tālāk.
«Es mudinu Vāciju darīt vairāk, jo Vācija ir lielākā ekonomika Eiropā, tādēļ ir patiešām svarīgi, ko Vācija dara,» sacīja Stoltenbergs.
«Mums nepieciešama Vācijas vadība šajā jautājumā. Mēs virzāmies pareizā virzienā, bet mums vēl ejams tāls ceļš,» viņš piebilda.